Mazā un vidējā biznesa vadība

Inflācija ir viena no makroekonomiskās nestabilitātes izpausmēm.
Inflācija ir vispārēja cenu paaugstināšanās samērā ilgstošā laika posmā vai naudas vērtības ilgstoša krišanās.
Inflācijas periodā naudas masa “uzbriest”, līdz ar to nacionālās valūtas pirktspēja samazinās – par to var iegādāties mazāk preču un pakalpojumu daudzumu. Šo sakarību ir izpētījis Irvings Fišers: MV = PQ, kur M-naudas masa apgrozībā, V-vienveidīgo naudas zīmju aprišu skaits gadā, Q-piedāvāto preču kopējais daudzums, P-piedāvāto preču cena.
Vidējais cenu līmenis var ne tikai pieaugt, bet arī atsevišķos periodos kristies. Šādu parādību dēvē par deflāciju.
Inflācijas cēloņi ir meklējami:
Naudas sfērā, kur izpaužas naudas pieprasījuma (ienākumu) un naudas piedāvājuma izmaiņas;
Vienotā preču tirgū, kurā atspoguļojas norises ražošanas sektorā un veidojas kopējā piedāvājuma un kopējā pieprasījuma izmaiņas.
Pieprasījuma inflācija ir inflācijas veids, kuras attīstības pamatā ir straujš kopējā pieprasījuma (pirms tam – ienākumu) pieaugums.
Cenu
līmenis AD1
AD AS





Ražošanas un pakalpojumu apjoms
Kopējā pieprasījuma līknes nobīdes iemesls var būt arī saistīts ar naudas daudzuma palielināšanos apgrozībā, ko savukārt var izraisīt:
Valsts budžeta deficīts
Pārmērīgs investīciju pieplūdums(investīciju apjoms pārsniedz ekonomikas iespējas to ražīgi izmantot);
Nominālās darba algas apjoma pieaugums lielāks nekā darba ražīguma pieaugums;
Tīrā eksporta palielināšanās.…