Ievads
Aktuāls izglītības sistēmā ir jautājums, kā attīstīt radošumu, kādas metodes var izmantot mācību satura apguvē skolēnu radošuma pilnveidei. Katrā mācību priekšmetā ir iespējams attīstīt skolēnu radošumu, bet diemžēl mācību procesā dažādu apstākļu dēļ tas netiek realizēts.
Radošums jeb kreativitāte ir viena no sarežģītākajām cilvēka īpašībām.
Radošums ir spēja radīt jaunas materiālās vai garīgās vērtības vai sakārtot idejas un reālās īstenības parādības īpatnējās attiecības, izteikt oriģinālas, interesantas domas, pieejas u.tml (http://pudane.wordpress.com/2011/10/21/radosumskreativitate/) Tās ir īpašības, kas ir nepieciešamas ikvienam, lai spētu patstāvīgi izvirzīt un veiksmīgi realizēt nospraustos mērķus.
Pie kreativitātes jēdziena, radošas personības, kreativitātes radošas domāšanas un radošo spēju, jautājumiem ir pētījuši daudzi psihologi, pedagogi, filosofi, mākslas zinātnieki kā, piemēram, A.Maslou, E.Torrens, Ē.Ēriksons. Kreativitātes jautājumu savos darbos risinājuši: A.Ponomarjovs, L.Vigotskis, V.Kuzins, S.Daniels, T.Jakobsons, M. Nellke u.c., Latvijā - R.Bebre, R.Alijevs, I.Kokina, D.Rumpīte, I. Lika, mākslinieciski kreatīvo spēju attīstīšanas nozīmību uzsvēruši A.Dauge, V.Hibnere u.c. autori.
Radošas personības pazīmes ir definētas ar šādiem jēdzieniem: novatorisms; oriģinalitāte; antikonformisms; drosme; jaunrades darbības produktivitāte mākslā, zinātnē, tehnikā, pedagoģijā; radoša intuīcija; bagāta iztēle; iedvesma; psihes plastiskums; virsapziņas darbība. (Lieģeniece, 2007)
Kreativitātes attīstībā un pilnveidošanā svarīga nozīme ir sabiedrībai. Būtisks ārējais faktors, kas ietekmē kreativitāti, ir izglītība un mācīšanās, kam ir būtiska nozīme radošas vides veidošanā. Ar mākslu un kultūru ir iespējams stimulēt cilvēku iztēli un kreativitāti skolās. Kreativitāte mācīšanās procesā attiecas uz "elastības, atvērtības pret jauno, spējas pielāgoties vai saskatīt jaunus risinājumus un drosmes saskarties ar neparedzēto" (Cropley, 2001) veicināšanu.
Pārmērīgs uzsvars uz rezultātiem, nevis uz procesu, visticamāk, kavēs oriģinalitātes attīstību bērnos. Radošu centienu pamatā ir risks, nebaidoties no neveiksmes. Mākslas kā radošās darbības plaša izmantošana ir arī veids, kā sasniegt augstus akadēmiskus rezultātus citos mācību priekšmetos.
Izpētot mācību priekšmeta "Mājturība un tehnoloģijas" uzdevums var secināt, ka tajos ir iekļauta kreativitātes veicināšana „praktiskā darbībā veidot un radoši lietot dažādu materiālu apstrādes un izstrādājumu darināšanas prasmes, vienlaikus gūstot izpratni par tehnoloģiskā procesa norisi”. Lai sekmētu skolēnu radošuma attīstību, var izmantot vācu psihologa M. Nellkes apkopotās kreativitātes metodes.
Priekšmets: M. Nellkes kreativitātes metodes
Objekts: Mācību process mājturības stundās
Mērķis: Izpētīt M. Nellkes kreativitātes metodes un analizēt to pielietošanas iespējas ēdienu gatavošanas stundās mājturībā.
Hipotēze: M. Nellkes kreativitātes metožu pielietošana mājturības stundās attīsta skolēnu radošumu, kā arī dod iespēju interesantāk organizēt stundas saturu.
…
