Matu augšana
Mats, ko mēs redzam, ir veidots no atmirušām šūnām, tas nav dzīvs. Mata uzbūves pamatviela ir cietais keratīns. Keratīna ķīmiskais sastāvs ir stipri sarežģīts. Tajā ietilpst: leicīns, cistīns, glutamīnskābe, tirozīns, sērs, lipīdi, kā arī ~ 19 dažādu mikroelementu. Vienīgā dzīvā mata daļa ir mata sakne, kura atrodas mata folikulā.
Mats ir ieguldīts mata maisiņā – folikulā, kas ir 2 – 5mm dziļš akls veidojums, ar piltuvei līdzīgu paplašinājumu augšējā trešdaļā. Katras folikulas pamatā ir sīks muskulītis, tauku dziedzeris un sīpola formas matu sakne, ko baro kapilāri, kas atrodas skalpā. Tā mēnesī izaug apmēram pusotru centimetru.
Folikulā augšējā trešdaļā atveras tauku dziedzeru izvadi, kas matu un ādu ietauko, nomāc baktēriju un patogēno sēņu augšanu un attīstību. Tauku dziedzeri ir dažāda lieluma – pie pūku matiem tie ir lielāki, pie gariem matiem – mazāki. Šo dziedzeru sekrēts ir neitrālie tauki, kas rodas dziedzeru šūniņām sabrūkot. Šis šūniņu sabrukums skar arī dziedzeru kakliņa apvidu – vieta, kur tas savienojas ar mata folikulu un pa radušos kanālu tauki iekļūst mata maisiņā.
Galvas matu tauku dziedzeri diennaktī producē 2 – 3g taukvielu, kuru sastāva ir neitrālie tauki, holesterīns, dažādi ēteri u.c. vielas.
Folikulu forma nosaka to, kādi izskatās mati Taisni mati aug no folikulām, kuru forma ir vairāk vai mazāk apaļa. Ja folikula ir izliekta, mati aug viļņoti, sprogaini. Šis matu īpašības pamatā nosaka iedzimtības faktori, tāpēc dažādu rasu cilvēkiem mati ir dažādi. Mongoloīdās rases cilvēkiem mati ir melni un pilnīgi taisni, kamēr negroīdiem - sīksprogaini. Eiropiešu mati ir ļoti dažādi; tie var būt gan taisni, gan lokaini, gan blondi, gan melni.
…
