Mātesplate jau vairāk kā divdesmit gadus ir datoru neatliekama sastāvdaļa. Mātesplate ir datora strāvas un datu infrastruktūra.
Mātesplašu dizains ir pārņemts no arhitektūras, kuru jau gadiem ilgi izmantoja Mainframe datoros. Dažādas shēmu kartes, kas izpilda dažādas operācijas, bet visas ir iespraustas līdzīgās kontaktligzdās uz vienas shēmu plates. Katra shēmu karte datorā izpilda vienreizēju operāciju un ņem strāvu no kontaktligzdas, kurā tā iesprausta.
Pateicoties uzlabojumiem shēmās un dizainā, mātesplates ir saglabājušas vai nedaudz samazinājušas savu izmēru, bet to funkciju skaits ir strauji pieaudzis.
Oriģinālais IBM PC saturēja pirmo īsto mātesplati. Mātesplate pati bija liela iespiesta shēma, uz kuras atradās Intel 8088 procesors, BIOS, kontaktligzdas operētājatmiņai, kā arī vairāki sloti atsevišķām kartēm. Ja bija nepieciešamība pievienot diskešu lasīšanas iekārtu vai paralēlo portu, tad bija jāiegādājas atsevišķa karte un tā jāievieto vienā no šiem slotiem. Šis dizains pirmo reizi masu tirgū ienāca ar Apple II datoru. Padarot karšu pievienošanu datoram vienkāršāku, IBM un Apple paveica divas lietas:
Tie vienkāršoja datora uzlabošanu un jaunu ierīču pievienošanu,
Tie deva iespēju citiem ražotājiem sāk izstrādāt preces datoriem.
Dažāda vecuma mātesplatēm parasti ir arī dažādi formfaktori. Formfaktors ir attiecīgās mātesplates izmērs, forma un dizains. Tas nosaka kādos datora korpusos mātesplati varēs ievietot un kādus strāvas avotus tā izmantos. Tas arī nosaka kā uz mātesplates būs izvietoti tās komponenti.
Lai vieglāk būtu orientēties mātesplašu formās, tiem ir doti nosaukumi: AT, Baby AT, ATX, LPX, Mini LPX, NLX, Micro LPX, Mini ATX, Extended ATX, Flex ATX, ITX.
Pamatplate ir katra datora galvenā sastāvdaļa. Tā ir neatkarīgs elements, kurš kontrolē iekšējās saites un ar pārtraukumu palīdzību sadarbojas ar pārējām ārējām iekārtām. Pamatplate ietekmē datora kopējo ātrdarbību - ļoti ātrs cietais disks vai jaudīga videokarte nespēs palielināt datora ražīgumu, ja datu plūsma pamatplatē tiks bremzēta.…
