Māšu kults latviešiem bijis ļoti izplatīts, līdzīgi kā arī lībiešiem un igauņiem. Par māšu skaitu latviešu folklorā īstas vienprātības nav. Rezultāti skaitīšanas mēģinājumiem ir visai dažādi un iekļaujas skaitā no 50 līdz 115. Sākotnējos skaitīšanas mēģinājumos vērā tika ņemtas tikai tautasdziesmas un aizmirsti buramvārdi, kuros minēts ļoti liels daudzums māšu. Māšu lielā skaita dēļ rodas dažādas problēmas, kas saistītas gan ar to autentiskumu, gan funkcionālo semantiku, reģionālo izplatību u.c.
Viszināmākās ir Zemes Māte, Veļu Māte, Ļaužu Māte, Lopu Māte, Meža Māte, Jūras Māte u.c.
Sakarā ar miršanu Veļu Māti un Zemes Māti retu reizi sauc par Māru.
Kā viena no senākās izcelsmes mātēm minēta Meža māte.
Latviešu Meža mātes funkcijas krievu folklorā pārņēmis ir vīriešu dzimtes meža gars. (Slāviem māšu kults nav tik labi saglabājies kā latviešiem, igauņiem un lībiešiem.)
Meža māte tautasdziesmās darbojas kā meža saimniece, sargātāja un kopēja. Meža māte ir pārzine ne tikai pār kokiem, krūmiem un citiem augiem, bet arī pār dzīvniekiem un putniem.
Gan zināja, Meža māte,
Kas katram piederēja:
Lāčam sieksta, briežam blīgzna,
Zaķam sīki žagariņi.
Šajā tautasdziesmā minētie dzīvnieki vairumā gadījumu tiek izcelti no pārējiem.
Vēlākajos laikos Meža māti mēdz aizstāt vīriešu kārtas dievība Meža tēvs un Dievs.
Meža - māte ir sastopama vecos rakstos jau no Paula Einharna sākot un arī tautas tradīcijās mums netrūkst par to ziņu. Pēc tautas dziesmu vārdiem viņa ir palīdzīga medniekiem, koku cirtējiem un ganiem. Līdz ar dziesmām arī teikas un māņi ziņo, ka viņa gādājot par meža zvēriem un putniem un zinot, kur katrs dzīvnieks mītot.…