Drošības noteikumi pie ripzāģmašīnas
Bīstamie faktori arī šeit ir tie paši, kas darbā pie citiem zāģiem. Tomēr ir arī specifika, kas saistīta ar zāģa ripas lielo apgriezienu skaitu un zobu kustības ātrumu, kas pārsniedz 50 m/sek. Zāģim strādājot šādā ātrumā, zobu galu aploce nereti nav redzama, kas pastiprina bīstamību. Darbā pie zāģa ripas pastāv iespēja, ka zāģa plaknes turpinājumā ar lielu ātrumu un spēku telpā var tikt izsviests kāds priekšmets. Tas var būt lūzis zāģa zobs, izkritis sauss zars, atzāģēts nomalis vai arī kas cits. Līdz ar to abi ripzāģmašīnas gali, kas atrodas zāģa plaknes turpinājumā, ir bīstamā zona, kur darba laikā nav ieteicams atrasties nevienam.
Fizaizsargierīces:
Zāģa ripai ir jābūt nosegtai no augšas un no apakšas. Ripas apakšējo aizsargu ieteicams izmantot kā skaidu savācēju. Pievienojot tam ventilatoru, var nodrošināt ērtu skaidu aizvākšanu.
Uz ripzāģmašīnas, kas strādā ar vienu ripu, ir jābūt uzstādītam šķēlējnazim, kas atbīda abas atzāģētās puses no zāģa aizmugurējiem zobiem. Šķēlējnazis tiek 98 nostiprināts aiz zāģa ripas (skatoties baļķa kustības virzienā), ne tālāk par 10 mm no zāģa zobu galiem. Tā augstumam ir jābūt vienādam ar zāģa ripas augstumu. Šķēlējnazim ir jābūt par 0,6 mm biezākam nekā zāģa zobu izlocījuma platums — zāģa ceļš.
Ja nepieciešams, tad ir jāuzstāda sprūdu ķēde pret detaļu vai atgriezumu atpakaļizmešanu. Sprūdu ķīlēšanās leņķim ir jābūt 55—65° robežās.
Visapkārt zāģa ripai ir jābūt bloķētam nožogojumam, kura attālumam no zāģa zobiem ir jābūt 1,4 m visos virzienos.
Ripzāģmašīna ir jāaprīko ar bremzi, kas nodrošina ripas apstāšanos 6 sek. laikā.
…