Katra cilvēka dzīvē liela nozīme ir materiālo vērtību un naudas līdzekļu sarūpēšanai un izlietošanai, kā arī rūpēm par sadzības apstākļu uzlabošanu un ekonomiskās kultūras attīstību. Mūsdienās liela māka ir dzībot racionāli un taupīgi. Tas ir sevišķi svarīgi pašlaik, kad cenas nemitīgi palielinās. Šādos apstākļos liela nozīme ir racionālai ekonomikai (saimniecības vadīšanas mākslai), it īpaši rūpīgi pārdomātai naudas un materiālo vērtību izlietošanai, kas veido ekonomiskās kultūras pamatu.
Mūsu dzīve nav iedomājama un iepējama bez patēriņa, bez materiālajām vērtībām, bez naudas attiecībām, bez tirdzniecības. Nauda, protams, ļauj nodrošināt maksimālu
konfortu un pārticību, bet nedrīkst nodoties mantu kultam. Tas neizbēgami radīs jautājumus: un tālāk? Kādēļ atsevišķiem cilvēkiem tik daudz vajag? Kāda ir šīs alkatīgās krāšanas jēga? Vai
patērēšanas mānija mantu un naudas pielūksme palīdz cilvēkam kļūt labākam, skaistākam, kulturālākam? Izrādās – gluži otrādi. Daudziem cilvēkiem pieaugot bagātībai, jūtami mazinās
cilvēcīgums, zūd atsaucība, labestība, sirsnība. Bieži vien turīgajiem ir krietni zemāks garīgās kultūras līmenis nekā mazāk pārtikušiem cilvēkiem. Viņi nereti kļūst vienaldzīgi pret citu cilvēku bēdām, nelaimi, sāpēm. Toties viņi ir pašpārliecināti, iedomīgi, bravūrīgi un uzpūtīgi, jo pašiem klājas labi, nekas nerūp. Viņi bra’dā pa citu jūtām un ideļiem. Ar skaļumu un bravūru viņi kompensē savu iekšējo tukšumu. Vēl sliktāk ir tad, kad ārējā labklājība un spožums slēpj garīgi tukšu dzīvi. Par dzīve galveno mērķi nevajadzētu uzskatīt tikai materiālās vērtības un to nepārtrauktu raušanu, jo tas nereti sagandē dzīvi gan pašiem, gan citiem. …
