SECINĀJUMI
1. Izvirzītais darba mērķis ir sasniegts. Ir aprakstīta divu zinātņu – matemātikas un ģeogrāfijas – kopīgā saikne, un pierādīts, ka ģeogrāfija kā zinātne nevar attīstīties bez matemātisko zināšanu izmantošanas un pielietošanas.
2. Darbā ir pierādīts, ka kopš pašiem senākajiem laikiem, no matemātikas un ģeogrāfijas zinātņu rašanās brīža, šīs abas zinātnes ir neatraujami savienotas savā starpā. Un mūsdienās, mūsu attīstīto tehnoloģiju laikmetā, matemātika un ģeogrāfija turpina kopīgi attīstīties cilvēces labklājībai.
3. Izvirzītie darba uzdevumi ir izpildīti. Izmantojot matemātiskās zināšanas, ir iespējams izskaitļot iedzīvotāju daudzumu, tā pieaugumu, samazināšanos un migrāciju. Pierādīts, ka bez matemātikas palīdzības nevar risināt ģeogrāfiskus uzdevumus, jo anketēšanas laikā respondenti pārliecinājās, ka ģeogrāfija, bez matemātisko zināšanu izmantošanas, var dot tikai aptuvenas vai pat varbūtējas atbildes.
4. Ar matemātikas metodēm ģeogrāfijā var novērot laika apstākļus un taisīt laika prognozes, uzzināt precīzu ūdens temperatūru, sastādīt diennakts temperatūras svārstību grafiku un temperatūru amplitūdu, kā arī brīdināt iedzīvotājus par pēkšņa laika izmaiņām.
5. Hipotēze par to, ka ģeogrāfija nevar attīstīties kā patstāvīga zinātne bez kopējas saites ar matemātiku, ir pierādīta, jo:
- Daudzi ģeogrāfiskie termini ir aizgūti no matemātikas (mērogs, koordinātes).
- Ģeogrāfijā tiek izmantoti matemātiskie aprēķini.
- Bez matemātikas nevar atrisināt ģeogrāfiskus uzdevumus.
- Veicot pētījumus paisumu un bēgumu jomā, neizmantojot matemātiskās zināšanas nevar aprēķināt precīzu paisuma un bēguma amplitūdu.
- Bez matemātikas palīdzības nevar iegūt precīzus datus par tādu ģeogrāfijas novirzienu, kā apdzīvojums.
…