-
Matemātikas pirmsākumi un zinātnieki
Mūsdienās ciparu apzīmēšanai parasti lieto arābu (indiešu) ciparus un izmanto decimālo vai bināro (skaitļošanas mašīnās) skaitīšanas sistēmu.
Bet kad un kur radās pirmie zinātnieki? Arī te atbilde nebūs noteikta – vēstures ziņas no tālās senatnes ir skopas jo skopas. Senās kultūras valstis Grieķija, Babilonija, Ēģipte devušas pirmos mums zināmos matemātiķus. Taless no Miletas, Pitagors, Eiklīds, arhimēds, Herons no Aleksandrijas ir vieni no pirmajiem, kas likuši pamatus elementārajai matemātikai.
Matemātiskās domas rosību senajās kultūras valstīs apspieda kristīgo fanātisms mūsu ēras III – VI gadsimtā. Tiek iznīcināta Aleksandrijas akadēmija ar slaveno bibliotēku, pēdējo grieķu kultūras centru – Platona akadēmiju Atēnās slēdz 529. gadā.
Pēc dažiem gadsimtiem par pasaules zinātņu centru kļūst Vidusāzija, kur no IX gadsimta līdz XV gadsimtam daudz vērtīgu darbu atstāj arābu un citu tautu matemātiķi, starp tiem Muhameds ben Musa al Horezmi.
Ar XVI gadsimtu strauji matemātikas attīstība sākās Eiropā. Tartalja, Kardano, Vjets, Dekarts, Fermā, Paskals, Ņūtons, Leibnics, Jēkabs Barnulli, de Muavrs, Eilers, Dalambērs, Lagranžs, Monžs, Laplass, Ležandrs – lūk, vareno plejāde, kas trīs gadsimtu laikā paceļ matemātiku nebijušos augstumos. Parādās mainīgie lielumi, izveidojas dažādu augstāko matemātikas nozaru pamati – sākas mūsdienu matemātika.
Deviņpadsmitajā gadsimtā nostiprinājās augstākā matemātika un rodas jaunas tās nozares – skaitļu teorija, neeiklida ģeometrija u.c.
slaveno matemātiķu rindās izvirzās arī krievu un latviešu zinātnieki. Pagājušā gadsimta izcilo matemātiķu vidū minami Furjē, Puasons, Gauss, Košī, Lobačevskis, Ābels, Galuā, Ostrogradskis, J. Boljaī, Dirhlē, Rīmans, Veijerrštrass, Čebisovs, Ermits, Kovaļevska, Pirs Bols un Kārlis Pētersons.
Mūsu gadsimts vēl nav noslēdzies, bet var jau droši apgalvot, ka matemātikas sasniegumu ziņā tas neatpaliks no iepriekšājiem. Matemātika sazarojusies jaunās nozarēs un kopā ar citām zinātnēm – fiziku, ķīmiju, astronomiju, bioloģiju – aizvein vairāk ļauj cilvēcei tuvoties vēl neizzinātajām dabas norisēm.
Aplūkojot dažādu gadsimtu matemātiku dzīves un darba īsus apskatus, redzēsim, ka visiem šiem zinātniekiem ir daudz kopīgu iezīmju.
Vispirms – zinātniskais patriotisms. Bieži vien neatzīti un neizprasti, šie cilvēki ir neatlaidīgi turpinājuši savu darbu, lai nākošās paaudzes varētu saņemt materiālas vērtības neizsakāmo garīgo mantojumu.
Gandrīz viesiem izcilajiem matemātiķiem spējas un apdāvinātība izpaudusies bērnībā vai jaunībā.
Daudzi slavenie matemātikas celmlauži ir bijuši kvēli savas dzimtenes patrioti un aizstāvējuši to pret ienaidniekiem (Arhimēds, Vjets, Monžs, Krilovs, Šmits, Vīners).
Tiem matemātiķiem, kuru, nav vairs mūsu vidū, ir uzcelti pieminekļi, viņu vārdos ir nosaukti Mēness virsmas krāteri un cirki, dažādu pilsētu ielas. Bet visizcilākais neapšaubāmi ir darbs, kas iemūžināts grāmatu sējumos un īstenots visdažādākajos mehānismos.
…
Kad sākās matemātika? Kurā vietā tas notika? Precīzi uz šiem jautājumiem ir grūti atbildēt. Taču skaidrs, ka bez skaitļa jēdziena, bez prasmes pareizi saskaitīt, atņemt, reizināt un dalīt cilvēces attīstība nav iedomājama. Par naturālā skaitļa jēdziena veidošanas nav saglabājušies nekādi dokumentāli dati. Tāpēc matemātikas vēsturei jāizmanto etnogrāfijas un lingvistikas pētījumi. Tādējādi noskaidrots, ka sensenos laikos cilvēks pratis saskaitīt tikai līdz divi. Šis skaitlis ir saistījies ar konkrētu priekšmetu pāri, piemēram, indiāņiem – acis, tibetiešiem – spārni. Ja priekšmetu ir bijis vairāk, tad pirmatnējais cilvēks izmantojis jēdzienu “daudz”. Pēc tam pakāpeniski radušies nākošo skaitļu nosaukumi. Skaitīšanu, četras aritmētiskās darbības un skaitļošanas likumus nav izdomājis kāds konkrēts cilvēks. aritmētika ir veidojusies no ikdienas praktiskās dzīves nepieciešamības. Ražošanas un tirdzniecības attīstība prasīja aizvien lielākus skaitļus. Darbā tiek apskatītas sekojošo zinātnieku biogrāfijas un teorijas, idejas: Pitagors, Eiklīds, Arhimēds, Renē Dekarts, Anicijs Manlijs Severīns Boēcijs, Džems Džozefs Silvestrs, Džons Čārlzs Faildss, Hristiāns Goldbahs, Diofants no Aleksandrijas, Rafaēls Bombelli, Boriss Delone, Marī Adrēns Ležandrs, Jākobs Šteiners.
- Matemātikas pirmsākumi un zinātnieki
- Matemātikas vēsture
- Zinātniskā fantastika
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Matemātikas vēsture
Referāts vidusskolai4
-
Zinātniskā fantastika
Referāts vidusskolai7
-
Naturālie skaitļi skolas matemātikas kursā
Referāts vidusskolai3
-
Matemātikas problēmas un to risinājumi
Referāts vidusskolai20
Novērtēts! -
IT (datoru) izmantošana matemātikas stundās, apskatāmās tēmas "Piramīda" apmācībā
Referāts vidusskolai50