Ievads
Latvijā un visā pasaulē turpina pieaugt ar vīrushepatītiem inficēto pacientu skaits. Katru gadu Latvijā tiek atklāti aptuveni 70 jauni hroniska b hepatīta gadījumi. Katru gadu tiek inficēti 10-30 miljoni un mirst viens miljons pasaules iedzīvotāju. Šī slimība ir simts reizes infekciozāka par AIDS, bet to ir iespējams ārstēt un vakcinēties, lai nesaslimtu. Hepatīts B ir pasaulē visizplatītākā aknu slimība cilvēkiem. To izraisa hepatīta B vīruss (HBV), kas inficē aknu šūnas – hepatocītus. Vīruss tiek pārnēsāts ar asinīm un citiem organisma iekšējiem šķidrumiem. Inficēties var pārlejot asinis, seksuālo kontaktu ceļā, izmantojot nesterilus medicīniskus instrumentus, kosmētiskajos kabinetos, frizētavās u.c. Hepatīts B tiek dēvēts par „klusējošo infekciju”, jo parasti slimības sākumā nav simptomu par slimību. Parasti lielākā daļa pieaugušo pacientu atveseļojas un to organismā izveidojas antivielas, kas tos pasargā no iespējas vēlreiz inficēties. Aptuveni 5-10 % slimniekiem slimība pāriet hroniskā formā. Turpretim 90 % zīdaiņiem vai 50 % bērniem slimība kļūst hroniska, jo bērnu organismam vēl nav pietiekami spēcīga imunitāte. Savukārt hroniskais hepatīts B izraisa aknu cirozi un hepatocelulāro karcinomu (aknu vēzis). Vienīgā iespēja pasargāties no infekcijas ir vakcinācija.
Ārstniecības personu obligāto vakcināciju nosaka MK noteikumi Nr330. “Vakcinācijas noteikumi” (Rīgā 26.11.2000.). Noteikumu 33.punktā minēts, ka “pret B hepatītu obligāti vakcinējami darbinieki, kas regulāri (vismaz reizi mēnesī) pildot darba pienākumus vai mācībās, nonāk tiešā saskarē ar pacientiem, cilvēku bioloģiskajiem materiāliem, kuri var saturēt vai pārnest B hepatīta, vai ar šiem materiāliem piesārņotiem objektiem,...”33.1. punkts nosaka, ka vakcinējamas “...ārstniecības personas, kas sniedz medicīnisko palīdzību vai veic diagnostikas vai ārstniecības procedūras”. Šie punkti nosaka medicīnas māsu obligāto vakcināciju pret B hepatītu. Darba devējam balstoties uz MK noteikumu 31.3.punktu jānodrošina “darbiniekiem bezmaksas vakcīnu un vakcināciju pret šo noteikumu 30.punktā minētajām infekcijas slimībām un, ja nepieciešams, - atkārtotu vakcināciju (informējot par to saskaņā ar šo noteikumu 31.2.apakšpunktu), kā arī nodrošināt iespēju tās veikšanai”.
…