Savstarpēja informēšanās jeb komunikācija pastāvējusi ikvienā sabiedrībā, kas bijis nepieciešams, lai cilvēki savu rīcību saskaņotu. Informācijas nodošanai izmantoti ugunskuri pakalnos, kara taures, karaļu ziņneši utt. Tagad jau darbojas visu pasauļu aptverošas kosmiskas informacionālās sistēmas.
Informācija (no lat. informatio izskaidrojums, izklāsts) vispār ir ziņas, dati un fakti, kā arī skaidrojumi un minējumi, ko cilvēki mutiski, ar signāliem, zīmēm, mākslas darbiem utt. nodod cits citam.
Un tātad masu informācija: ko ar to saprotam?
Masu informācija ir paredzēta plašam, teritoriāli izkliedētam cilvēku lokam ar visai dažādu izglītību, kultūru un interesēm (atšķirībā no specializētās, noteiktai profesionāļu kopai adresētās informācijas – zinātniskās, tehniskās, militārās, diplomātiskās utt.)
Politiskā informācija ziņo par sabiedriskās dzīves norisēm, tiecas rosināt un orientēt cilvēka politisko domu un darbību. Demokrātijas apstākļos tā veicina uz zināšanām pamatotu, brīvu un atbildīgu cilvēka līdzdalību politiskajā dzīvē.
Masu komunikācija (no lat. communicatio – saziņa, sakari, dalīšanās domās) ir viss masu informācijas aprites process – tās iegūšana, izplatīšana, uztveršana, izmantošana utt.
Masu informācijas līdzekļi ir sociālie institūti, kas iegūst, apstrādā, uzkrāj, pavairo un izplata masu informāciju.
Masu informācijas līdzekļu dibināšanu, to tiesības, pienākumus un atbildību pret pilsoņiem un valsti parasti reglamentē likumi par masu informācijas līdzekļiem. Tiesiskajā valstī likumdevējs ar šiem likumiem ierobežo arī pats savu un pārējo varas institūciju patvaļu pret masu informāciju, kura dažkārt visai jūtami traucē varas mieru un labsajūtu.
Kādi ir masu informācijas uzdevumi demokrātiskā sabiedrībā?
Demokrātiskas valdības nedz diktē, ko rakstīt un runāt, nedz tiesā rakstīto un runāto. Demokrātijas dziļums ir atkarīgs no tā, cik izglītoti ir valsts pilsoņi un cik aktīvi tie piedalās valsts sabiedriskajā dzīvē, bet šī aktivitāte ir atkarīga no tā, cik plaša un vispusīga informācija viņiem pieejama. Nezināšana rada apātiju. Demokrātija uzplaukst vienīgi tādos apstākļos, kur pilsoņiem dota iespēja piekļūt neierobežotai domu, datu, viedokļu, prognožu un apsvērumu plūsmai.
Brīvība izteikties presē un citos informācijas līdzekļos nodrošina demokrātijas asinsriti. Iespējas brīvi apspriest jautājumus, pulcēties un protestēt – tas viss ir atkarīgs no tā, cik neierobežota ir vārda brīvība un informācijas plūsma. Iekams tauta var pati sevi pārvaldīt, tai jādod iespējas brīvi izteikties.…