Masu mediju ietekme uz sabiedrību

1.1. Sabiedriskās dzīves raksturojums
Kā ikvienu jaunu posmu uzsākot, arī 19. un 20. gadsimta mijā valdīja pārliecība, ka jaunais gadsimts nesīs arī jaunas pārmaiņas. Bija nepieciešama vecās pasaules pārkārtošana. Straujā ražošanas attīstība veicināja pilsētu izaugsmi, sākās masu patēriņa ēra. Šiem procesiem bija arī ēnas puse - pieauga sociālā spriedze. Strādnieku smagais darbs, līdz ar acīmredzamā patiesība, ka materiālie labumi sabiedrībā tiek pārdalīti netaisnīgi, sekmēja sociālisma ideju izplatīšanos. Veidojās partijas un organizācijas, kas aizstāvēja strādnieku intereses: arodbiedrības, sociāldemokrātiskās un sociālās partijas. Pēc revolūcijas pie varas nāca boļševiki, kas bija liels spēks, lai panāktu dažādas reformas, mazinot šķitu pretrunas. Risinājās sabiedrības demokratizācija: dažādu ierobežojumu atcelšana attiecībā uz sievietēm, izglītības lomas pastiprināšanās, preses un literatūras izdevumu palielināšanās, kā arī notika starptautisko sakaru attīstība.
Ikvienā pārmaiņu laikā ir nepieciešams sabiedrību vienojošs faktors. Pagājušā gadsimta sākumā tās bija nacionāli patriotiskās idejas, kas cēla tautas pašapziņu. Tā kā valsts varas pārstāvji apzinājās, ka tikai stipra, sabiedriski vienota valsts var sacensties ar citām valstīm ekonomiskajā un militārajā jomā, tādēļ šo patriotismu vēl vairāk stiprināja arī pašas valdības atbalsts: ar tās atbalstu veidojās pirmie radio un televīzijas mēdiji, datori (ASV), satelīts, līdz pat deviņdesmitajos gados radīto internetu (World Wide Web). Valsts arī atbalstīja kultūras celtņu būvniecību, akadēmiju dibināšanu, pieminekļu veidošanu, kā arī organizēja vērienīgus kultūras masu pasākumus, kuri savā ziņā attīstīja standartus un ignorēja individuālās vērtības. Šādai masu kultūrai bija pretinieki, kuri tika dēvēti par modernistiem. Visām aktivitātēm par pamatu bija militārisma ideja: gājieni, koncerti, māksla kā valsts varenības slavinātāja, visi kopā pret „pārējiem”. Nacionālā ideoloģija pārvērtās par agresīvo ideoloģiju. …