1. Komunikācijas jēdziens un loma sabiedrībā
Vārds „komunikācija” cēlies no latīņu valodas vārda „communicatio”, kurš tulkojumā nozīmē – pārraide, ziņojums. Šī vārda izcelsmi saista arī ar angļu valodas vārdu „communicare”, kurš tulkojumā nozīmē – pārrunāt, sasaistīt, pārraidīt, padarīt kopīgu.
Termins „komunikācija” parādījās 20. gadsimta sākumā, lai apzīmētu cilvēku, grupu, tautu, valstu savstarpējo mijiedarbību, ar kuras palīdzību notiek informācijas, attieksmju, vērtību, nozīmju pārraide, kam ir noteicoša loma sociālajos procesos.
Komunikācija kā process ietver sevī arī ražošanu, apmaiņu, kodēšanu, dekodēšanu, patērēšanu un informācijas izmantošanu no starppersonu līdz globālajam līmenim.
Komunikācija realizējas visdažādākajās sfērās, kā arī dažādos sociālo attiecību līmeņos tradicionāli kā komunikācijas procesus pēta tādas zinātnes kā socioloģija, sociālā psiholoģija, lingvistika, žurnālistikas teorijas, antropoloģija un citas. (Г.Г. Поченцов, 2001 )
Komunikāciju var izteikt vairākos veidos:
Materiālās un garīgās pasaules objektu mijiedarbības līdzeklis;
Saskares process informācijas pārraidē;
Informācijas pārraide un apmaiņa sabiedrībā ar nolūku uz to iedarboties.
Komunikācija kalpo:
Visu sociālo sistēmu funkcionēšanai;
Savstarpējai saiknei ar cilvēkiem;
Sociālās pieredzes uzkrāšana un nodošana;
Darba dalīšanai un darba organizācijai;
Pārvaldes procesam;
Kultūras pārmantošanai.
Parasti komunikācija tiek pētīta sešos līmeņos:
Intropersonālā komunikācija – saziņa pašam ar sevi. It visu iegūto informāciju cilvēki vispirms smadzenēs „pārraida paši sev „ – uztver, saprot, salīdzina ar savu iepriekšējo pieredzi, izveido savas attieksmes, viedokļus utt., tas ir – interpretē, lai varētu no jauna sazināties ar citiem cilvēkiem. …
