Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:896302
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.01.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 17 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1. nodaļa  PSRS masu komunikācijas līdzekļi    4
2. nodaļa  Trešā atmoda    4
3.1.  laikraksti un žurnāli    5
3.2.  Televīzija un radio    7
4.2.1.  Regulējumi un standarti    9
4.2.2.  Pašreizējais mediju regulējums Latvijā    10
4.2.3.  Izteikts negatīvisms masu medijos    11
4.2.4.  Mediju savstarpējā konkurence    12
4.2.5.  Mediji šodien – pirmā vai ceturtā vara?    12
4.2.6.  Kontrole pār plašsaziņas līdzekļiem    13
4.2.7.  Masu mediju komercializācija    13
4.2.8.  Vārda brīvība mūsdienās    14
  Secinājumi    16
  Izmantotās literatūras avoti    17
Darba fragmentsAizvērt

Līdz ar Molotova – Ribentropa 1939. gada pakta noslēgšanas, Latvija nonāca PSRS okupācijas zonā, un ar šo brīdi valstī aprāvās demokrātiskās prese attīstība. Presei nācās realizēt visu, kas runā pretī esošās varas interesēm. Periodiskās prese struktūra tika veidota centralizēti – ar kompartijas oficiozu „Pravda” centrā. Izdevumiem bija gigantiskas tirāžas, kas izskaidrojamas nevis ar lielo pieprasījumu, bet gan ar piespiedu abonēšanu, mākslīgo tirāžas uzskrūvēšanu un zināmu sabiedrības pieprasījumu pēc informācijas situācijā, kad nebija citu informācijas avotu. Iedzīvotāji tika pakļauti informācijas izolācijai, jo valstī neiekļuva ārzemju izdevumi. Arī Latvijā noteicošā šajā laikā bija krievu valodā iznākošā publicistika, kura skaitījās paraugs un piemērs. Pagrīdes preses izplatība šajā laikā bija ierobežota, studentu vidū šajā laikā bija izveidojušies nelegālie žurnāli „Mums” un „Tieši Tev”, kas rakstīja cilvēku likteņiem.

3. Atmoda
Latviešu tautas 3. atmoda aizsākās 1987. 14. jūnijā, kad brīvības cīnītāju grupa „Helsinki-86” organizēja pirmo masu protesta akciju PSRS, publiski tika pieminētas 1941. gada deportācijas. Lai izjauktu pasākumu, Rīgas pilsētas izpildkomiteja pie pieminekļa sarīkotas riteņbraucēju sacensības. Līdzīga akcija pie Brīvības pieminekļa notika 23. augustā. Milicija piekāva un arestēja demonstrantus. Vairākiem protestu organizētājiem tika atņemta PSRS pilsonība un viņi bija spiesti pamest valsti. Lai novērstu pulcēšanos pie Brīvības pieminekļa 1987. gada 18. novembrī, teritoriju ap pieminekli aplenca milicija. Toreizējais LKP CK Ideoloģiskais sekretārs Anatolijs Gorbunovs Latvijas Televīzijā draudēja, ka ikviens, kas dosies pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības dienā, tiks uzskatīts par ienaidnieku. Kaut arī oficiālajos sabiedrības saziņas līdzekļos protesta akciju dalībnieki tika nomelnoti, tautas atmoda vairs nebija apturama
1988. gada vasarā par plašu garīgās atmodas pasākumu izvērtās folkloras festivāls „Baltica-88”. Radošo savienību plēnumā 1988. gada jūnijā pirmo reizi izskanēja runas par to, ka PSRS 1940. gadā Latviju ir okupējusi.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1133143
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties