Rietumos un Austrumeiropā šodien vidusšķiru ir nomainījuši tā dēvētie ofisu cilvēki, formējot pilsētu kultūras vidi. Viņi vidusšķiras pārstāvjiem ir līdzīgi tikai materiālās labklājības ziņā. Ofisa cilvēku garīgās intereses manāmi atšķiras no vidusšķiras garīgajām interesēm. Ofisa cilvēki ir korporatīvās subkultūras cilvēki un patērēšanas ekonomikas galvenie klienti ar visām no tā izrietošajām sekām. Ofisa cilvēki nav autonomi kultūras ziņā – estētiskās izpratnes un kultūras politikas jomā. Ofisa cilvēku kulūras autonomija ir kapitulējusi patērēšanas ekonomikai un tai kalpojošajai masu komunikācijai – reklāmai, mārketingam, PR, mediju translētajiem „topiem”, „reitingiem”, prestīžas dzīves baudīšanas simboliem.
Ja vēl nesen neviens neuzdrošinājās prognozēt, ar ko tas viss beigsies, tad 2008.gadā sākusies globālā ekonomiskā/finansu krīze izgaismo zināmu cerību, ka cilvēki varbūt sāks domāt un rīkoties racionālāk - mazināsies iracionālās patērēšanas un dzīves baudīšanas bezprāts.
Taču diemžēl ir iespējama arī cita loģika: balto cilvēku darbību, uzvedību, komunikāciju nosaka instinktīvā atskarsme par savu bojāeju - baltās rases straujā izmiršana ir reāls fakts. Un tādā gadījumā mēs jau labu laiku dzīvojam saskaņā ar fatālās neizbēgamības loģiku, nepārtraukti „dzīrojot mēra laikā” un domājot tikai par šodienas acumirkļu miesaskārīgajām baudām /10/.
…