Masu informācijas līdzekļi - avīzes, žurnāli, radio un televīzija būtski ietekmē gandrīz visas sabiedrības dzīves sfēras, jo iespaido sabiedriskās domas veidošanās procesu.
Līdzpilsoņu panākumus, neveiksme, publicitātes progresu vai neslavas celšanu sabiedrībā bieži saista ar pozitīvu vai negatīvu mediju (medijs – ir kanāls jeb forma, kas transportē informatīvo substanci līdz adresātam) klātbūtni [3, 9.lpp].
Mediju plašā izplatība un intensīvā klātbūtne mūsu ikdienā ir spēka izpausmes faktors, ar kuru nākas rēķināties daudziem gan privātajā, gan publiskajā dzīvē. Lielākā sabiedrības daļa ir atkarīga no mediju orientācijas, viedokļa, gaumes un uzskatu svārstībām – no to apzinātās un neapzinātās ietekmes.
Deklarācijā par masu informācijas līdzekļiem ir teikts, ka tiem ir svarīga nozīme miera un starptautiskās izpratnes stiprināšanai, cilvēka tiesību sekmēšanai un rasisma, aparteīda un kara propagandas apkarošanai, kā arī, lai stiprinātu mieru un starptautisko saprašanos, īstenotu dzīvē cilvēka tiesības un vērstos pret rasismu, aparteīdu un kara kurināšanu. Masu informācijas līdzekļi visā pasaulē ar savu sūtību veicina cilvēka tiesību īstenošanu, it īpaši ļaujot paust savu viedokli apspiestām tautām, kuras cīnās pret koloniālismu, neokoloniālismu, ārvalstu okupāciju un visām rasu diskriminācijas un apspiešanas formām un kuras nespēj panākt, ka viņu balsis dzirdētu pašu teritorijās [3].
Daļa pētnieku mēdz dēmonizēt mediju spēku un iespējas, apgalvojot, ka masu mediji ir pirmā vara, jo „izraujot no rokām patiesās varas sviras” valsts politiskajai un ekonomiskajai elitei. Mediji, cenšoties noteikt sabiedrības attīstības vai regresa procesus, spriež linča tiesu bez atbilstoša demokrātiskā mandāta.
Turpretī citi mediji analītiķi samērā skeptiski raugās uz mediju lomu un iespējām būtiski ietekmēt sabiedrisku organizāciju, uzņēmumu, iestāžu uzraudzību un rīcību, paužot pārliecību, ka mediju ietekme ir nenozīmīga, jo to radītais efekts sabiedriskās domas veidošanā nav zinātniski pierādīts. …
