Māsu darba funkcijas

Māsu darbs.
‘Faktiski māsu darba būtība ir viņu atbilstoša reakcija uz ļoti atšķirīgām vajadzībām visdažādākajos aprūpes sniegšanas apstākļos.”
Nav māsu darba definīcijai vienota formulējuma, tomēr visatbilstošāk to ir formulējusi Virdžīnija Hendersone: ” Māsas unikālās funkcijas ir palīdzēt cilvēkam, slimam vai veselam, veikt tās darbības, kas veicina viņa veselību vai atveseļošanos, vai arī mierīgu aiziešanu, un ko viņas var izpildīt bez jebkādiem papildu aprīkojumiem, ja viņām ir vajadzīgais spēks, vēlme un zināšanas. Tas jādara, lai palīdzētu cilvēkiem pēc iespējas drīzāk iegūt patstāvību.” Šo definīciju ir atzinusi Starptautiskā Māsu padome.
Hendersone savā definīcijā runā par darbībām, kuras gan ne visur tiek uzskatītas par māsu darbu
Savu kārt Amerikas Māsu Apvienība 1980 gadā ir definējusi māsu prakses būtību: ”Māsa diagnosticē cilvēka reakcijas uz patiesām vai iespējamām veselības problēmām un slimību stāvokļiem un gādā par slimnieka fiziskām, psiholoģiskām un garīgajām, un sociālajām vajadzībām. ”
Šeit ir skaidri pateikts, ka māsa nav atbildīga par diagnozes uzstādīšanu, par sarežģītu izmeklējumu veikšanu, par slimības ārstēšanu, tā ir ārsta kompetence. Māsa diagnosticē cilvēka reakcijas pret slimību, tās izpausmēm, reakciju pret izmeklēšanas metodēm un ārstēšanu. Šo darbu māsa dara pilnīgi neatkarīgi no ārsta, balstoties uz savu izglītības līmeni, zināšanām, pieredzi, iemaņām un slimnieka izmeklēšanas datiem, par to uzņemoties pilnu juridisku un morālu atbildību. Šo darbu viņa veic nevis ārsta pakļautībā, bet vienā līmenī ar ārstu, demonstrējot savu kompetenci, neatkarību un pašcieņu.
…