Māstrihtas kritēriju izpilde Grieķijā

Vairākumam jauno ES valstu izdevies gūt ievērojamus panākumus inflācijas samazināšanā līdz viencipara skaitlim. Tomēr, ja inflācija jau ir samērā zema, samazināt to vēl vairāk nepārprotami ir sarežģīts uzdevums. Pašreizējo inflācijas līmeni acīmredzot ietekmē vairāki mikroekonomiskie un makroekonomiskie faktori, t.sk. cenu liberalizācija, privatizācijas procesi, samērā ekspansīva fiskālā politika un nemainīgas inflācijas gaidas. Kā viens no galvenajiem augstākas inflācijas cēloņiem valstīs, kurās notiek izlīdzināšanās procesi, tiek minēts arī straujā attīstībā esošo valstu tirgojamo preču sektora ievērojamā ražīguma kāpuma radītais inflācijas spiediens (t.s. Balasas-Samuelsena efekts).
Tomēr rūpīgāka inflācijas norišu izpēte liecina, ka ar šo efektu vien nevar izskaidrot inflācijas rādītāju dažādību eiro zonā. Turklāt, lai gan Balasas-Samuelsena efekts ir svarīgs, tā nozīmi, skaidrojot jauno valstu pašreizējos inflācijas rādītājus, nedrīkst pārspīlēt. Vairākums empīrisko pētījumu vērtē Balasas-Samuelsena efektu 1-2 procentu punktu robežās. Tomēr tas nenozīmē, ka centieni nodrošināt reālo konverģenci ir pretrunā ar tālāku inflācijas līmeņa samazināšanu.
Māstrihtas inflācijas kritērijs nav uzskatāms par tūlītēju prasību, bet drīzāk par centrālo banku vidēja termiņa mērķi. Eiro zonas dalībnieku pieredze liecina, ka nominālo un reālo konverģenci iespējams un to arī vajadzētu censties panākt vienlaikus. Grieķijas (arī Spānijas un Portugāles) pieredze apstiprina, ka veiksmīgās pievienošanās eiro zonai galvenais elements bija sekmīga ar Balasas-Samuelsona efektu nesaistīto inflācijas avotu kontrole.…