Ievads
Mūsdienu trauksmainajā un stresa pilnajā pasaulē cilvēki bieži vien aizmirst parūpēties par sevi, savu ķermeni. Te lieliski noder masāža, kas ir ne vien iedarbīgs relaksācijas līdzeklis, kas noņem stresu, bet arī labs palīgs vispārējā veselības stāvokļa uzlabošanai. Masāžas izmantošana draugu lokā vai ģimenē rada papildu emocionālo kontaktu, kā mūsdienu sabiedrībā tik ļoti pietrūkst.
Masāža uzlabo asinsriti, līdz ar to arī ādas krāsu, matu un nagu veselību, tāpēc to var uzskatīt arī par sava veida skaistumkopšanas līdzekli.
Šī zinātniski pētnieciskā darba hipotēze: Masāža labvēlīgi ietekmē cilvēka veselību, ja tiek ievēroti tās lietošanas nosacījumi.
Pētāmā problēma: Kā masāža ietekmē cilvēka veselību?
Darba mērķi: Izpētīt masāžas ietekmi uz cilvēka veselību, jauniešu paradumus attiecībā uz masāžas izmantošanu, jauniešu domas par masāžu, kā arī masāžas pakalpojumu pieejamību Balvos.
Darba uzdevumi:
1. Pieejamās literatūras par masāžu pētīšana un analizēšana;
2. Skolēnu anketēšana Balvu pilsētas ģimnāzijā;
3. Balvu masieru intervēšana;
4. Skolēnu izglītošana par masāžas tematiku.
Metodes, kas izmantotas zinātniski pētnieciskā darba veikšanā: teorētiskā un analītiskā. Darba pamatmateriālu veido pieejamā literatūra par masāžu, skolēnu aizpildītās anketas un intervijas ar masierēm.
Pirmā nodaļa veltīta īsam ieskatam masāžas vēsturē, sniegtas ziņas par tās rašanās laiku un vietu, kā arī zinātniekiem, kas devuši ieguldījumu masāžas kā medicīnas nozares attīstībā.
Otrajā nodaļā sniegts vispārīgs masāžas raksturojums, tās indikācijas, kontrindikācijas, veidi, kā arī iedarbība uz dažādām cilvēka ķermeņa daļām.
1. Masāžas vēsture
Jēdziens masāža ir cēlies no grieķu vārda „massein” vai „massev”, kurš nozīmē mīcīšanu, berzēšanu, aptaustīšanu. Deviņpadsmitā gadsimta sākumā gandrīz vienlaikus Eiropā un citur pasaulē masāžu sāka lietot kā ārstniecisku metodi. Pēc nostāstiem, masāža jau senatnē esot ieņēmusi ievērojamu vietu ārstniecībā. Tā bija labi zināma senajā Ķīnā, Japānā, Indijā, Grieķijā un Romā. Par svarīgu ārstniecisku faktoru masāžu uzskatīja Hipokrats (460. – 377. g. P .m .ē.) un Asklēpijs (128. – 56. g. p.m.ē.). bez masāžas senatnē zināja arī ārstnieciskus paņēmienus, kas līdzinājās mūsdienu refleksoterapijas metodēm; kā piemēru var minēt akupunktūru.
…