Pētījuma mērķis: Noskaidrot māsas zināšanas par KSS sekundāro profilaksi un māsas lomu pacienta izglītošanā par profilakses jautājumiem.
Pētījuma darba uzdevumi:
1.izanalizēt jaunāko, speciālo literatūru par izvēlētā pētījuma tēmu;
2.sastādīt anketu un veikt anketēšanu;
3.apkopot un izanalizēt iegūtos rezultātus;
4.izdarīt secinājumus par kvalifikācijas darba teorētiskajā un pētniecības daļā apskatīto, kā arī noskaidrot, vai izvirzītā hipotēze apstiprinās.
Pētījuma izlase: pētījums tiks veikts starp dažāda vecuma un profila medicīnas māsām, vairākās Latvijas slimnīcās.
Hipotēze: Māsas informētība par KSS sekundārās profilakses zināšanām un māsas loma pacientu izglītošanā ir nepilnīga.
1.Teorētiskā daļa
1.1Riska faktori
Riska faktors ir jebkurš fizikāls, ķīmisks, bioloģisks, sociāls, ekonomisks, dzīvesveida vai ieraduma apstāklis; [2]
1) vecums – KSS risks progresīvi pieaug līdz ar vecumu. To saista gan ar atsevišķu riska faktoru ( arteriālās hipertensijas, dislipidēmijas, cukura diabēta) pieaugumu līdz ar vecumu, gan ar progresējošu dažādu nelabvēlīgu ārējo un iekšējo faktoru kumulatīvo ietekmi un vielmaiņu, īpaši oksidatīvo procesu pārmaiņām, kas veicina audu novecošanu, endotēlija bojājumu un asinsvadu aterosklerotiskās pārmaiņas;
2) dzimums – vīriešiem ir augstāks KVS risks nekā sievietēm;
3) smēķēšana – smēķējot organismā nonāk kaitīgās vielas, tās padara augstāku kopējā holesterīna līmeni, koronāro artēriju vazomotorisko reaktivitāti, izteiktāku trombocītu agregāciju un protrombotisko stāvokli; [1]…