Neelektrisko lielumu mērīšana ar elektriskajām metodēm ir plaša un strauji progresējoša mērīšanas tehnikas nozare. Šīs nozares straujā attīstība ir izskaidrojama ar nepārtrauktas un tālmērīšanas iespējām, kā arī ar mērījumu lielo precizitāti un jutību.
Visbiežāk neelektrisko lielumu mērīšana aprobežojas ar neelektriska lieluma pārveidošanu no tā atkarīgā elektriskajā lielumā, kuru izmērot nosaka neelektrisko lielumu.
Mērīšanas iekārtas elementu, kas neelektrisko lielumu pārveido elektriskajā, sauc par mērpārveidotāju.
Par metroloģiju sauc par mērīšanu, mērīšanas līdzekļiem un mērīšanas metodēm. Metroloģijas uzdevumi ir mērvienību noteikšana, to etalonu atveidošana, precīzu mērījumu metodikas izstrādāšana.
Masa – vielas daudzums ķermenī; blīvums – masa tilpuma vienībā.
SI sistēma masas pamatvienība ir kilograms (kg). Masas mērvienība – kilograms – ir kilograma starptautiska etalona masa. Masas mērvienību kilogramu reproducē ar platīna-irīdija etalonu.
Spēka un masas skaitliskas mērvienības ir ekvivalenti, ja spēku mērīt spēka kilogramos.
Svars skaitliski vienāds ar masas mērvienību, jo:
P = m*g , kur konstanti g = 9.8var noapaļot līdz 1.
Šajā darbā tiek atspoguļoti mērīšanas metodes, mēraparātu klasifikācija un elektriskās shēmas, kas raksturo mēraparāta darbību.
Elektriskā fotoreleja pielietošana masas mērīšanas tehnikā ļauj automatizēt svēršanas procesu un izveidot ātrdarbības jūtīgas un precīzas iekārtas, lai reģistrētu un distancētu svēršanas rezultātu padevi, ražošanas procesa automatizācija.
Viens no pamatuzdevumiem, kas risina masas fotoreleja ir svaru novirzes atrašana un kontrole no līdzsvara stāvokli.…