Mārtiņš Zīverts dzimis 1903. gada 5. janvārī Mežmuižā.
Studējis ne tikai Latvijas Universitātes Filozofijas nodaļā, bet dažus mēnešus arī Romas universitātes Filozofijas un literatūras fakultātē, taču līdzekļu trūkuma dēļ studijas tur pārtraucis.
Pirmā iestudētā luga – “Nafta” 1931. gadā nacionālajā teātrī, taču popularitāti Mārtiņš Zīverts iemantojis pēc Dailes teātrī izrādītās lugas “Āksts” 1938. gadā.
Strādājis gan laikrakstā “Jaunais Zemgalietis” Jelgavā, gan Tehniskajā institūtā Rīgā, bet ir būtiski pieminēt, ka no 1938. līdz 1940. gadam Mārtiņš Zīverts bijis Nacionālā, no 1940. līdz 1944. gadam – Dailes teātra dramaturgs (jeb literārais padomnieks), ciešais kontakts ar teātra praksi sekmējis arī viņa paša dramaturģijas veidošanos.
Populārākās pirmskara lugas: “Minhauzena precības” (1941), “Ķīnas vāze” (1940), “Cilvēks grib dzīvot” (1939), “Nauda” (1943), “Trakais Juris” (1939), “Vara” (1944).
1944. gada novembrī dramaturgs kopā ar ģimeni devās trimdā uz Zviedriju. Situācija Kurzemē kara beigās attēlota drāmā “Pēdējā laiva” (1956). Zviedrijā Zīverts strādājis dažādus darbus: bijis viesmīlis bufetē, nakts kasieris tramvaju pārvaldes kasē... Brīvajā laikā dramaturgs sarakstījis daudz lugu, nereti tās pats iestudējis Stokholmas Latviešu teātrī. Īpaši attīstījis kamerlugas žanru, - lugās darbojas trīs līdz piecas personas, notikumi risinās ierobežotā laikā un telpā, konflikti – tikai psiholoģiski piesātinātajā dialogā, frāze koncentrēta, atmetot visu lieko. …
