`M. L. Kings dzimis 1929. gada 15. janvārī Atlantā, Džordžijas štatā.Šajā pilsētā viņš nevarēja nākt pasaulē nekur citur, kā vienīgi Oburnas avēnijā, t. i., krāsaino rajonā. Viņa vecvecāki bija melnie vergi, tēvs – mācītājs, māte – mācītāja meita. Māti nošāva 1974. gadā, tajā brīdī, kad baznīcā spēlēja ērģeles. Pats viņš sapņoja par ārsta profesiju, bet arī kļuva par mācītāju, pēc izglītošanās teoloģijas seminārā Pensilvānijas štatā.1955. gadā M. L. Kings beidza Bostonas universitāti kā filozofijas doktors. Un tajā pašā gadā, izturējis konkursu, kļuva par Deksteres baptistu draudzes mācītāju Montgomesas pilsētā, Alabamas štatā. Dienvidos viņš atgriezās ar jauno sievu Koretu, kas bija pārtikuša melnā fermera meita no Alabamas. Nodrošinātā bērnība un jaunība nēģeru buržuāziskajā ģimenē palika aiz muguras.Tēva dāvana – ševrolets atgādināja tos laikus.Montgomerijā M. L. Kingam sākās jauns dzīves posms.”Mana tauta ir pamodusies. Mans pienākums iet ar to kopā, “ reizi par visām nolēma 26 gadus vecais mācītājs.
Mācītājs nodzīvoja tikai 39 gadus. 1968. gada 4. aprīlī M. L. Kingu noslepkavoja.Viņš bija iebraucis Menfisā, Tenesijas štatā, lai organizētu palīdzību streikotājiem atkritumu savācējiem, un viņu nošāva tieši viesnīcas balkonā.Viņu apglabāja Atlantā blakus baptistu baznīcai Ebinezere, kurā pats kalpoja dievam kopā ar savu tēvu. Valdība pasludināja 7. aprīli par nacionālām sērām. Pēc divām dienām viņu apglabāja.Aiz zārka gāja 150 tūkstoši cilvēku, to vidū bija astoņdesmit senatoru un kongresmeņu, Amerikas prezidents, kandidāti uz prezidenta posteni, ministri. 120 miljoni cilvēku skatījās šīs bēres pa televizoru.
M. L.Kings zināja, ka viņa dzīve šai saulē jebkuru brīdi var pārtrūkt. Divus mēnešus pirms savas nāves, kādā no saviem sprediķiem, viņš prātoja, kādus vārdus gribētu dzirdēt pie sava kapa: “ ...sakiet, ka es biju bundzinieks.Sakiet, ka es biju taisnības bundzinieks. Sakiet, ka es biju miera bundzinieks. Bet viss pārējais nav svarīgi. Pēc manis nepaliks nauda. Pēc manis nepaliks greznas, skaistas lietas. Bet es gribu atstāt pēc sevis dzīvi, kas ziedota mērķim... ”
Magnetafona ierakstu ar šo sprediķi ieslēdza aizlūgumā tajā pašā baznīcā Ebinezere, kur sapulcējās kā Kinga līdzgaitnieki, tā arī Amerikas politiskā elite, citu principu sludinātāji.
…