Ievads
Mārtiņa Zīverta lugās ir atspoguļotas dažādas tēlu dzīves prieka un neveiksmes brīži. Tēli cits citu ietekmē un tas virza katras lugas darbību uz priekšu. Tēli, kuri starp citiem tēliem izpaužas vairāk, vairāk vai mazāk arī vada un nosaka lugas notikumu gaitu. Ir zināma šāda frāze: „viedokļi rada notikumus un notikumi rada viedokļus”
Maska, zem kuras slēpjas Minhauzens
Es izvēlējos Minhauzena tēlu, kurš varētu būt zem šīs maskas. Minhauzena maska slēpj viņa īsto dabu, izskatu, rīcību un domas. Maskas tādēļ ir domātas, lai apslēptu cilvēka īsto būtību, piešķirtu vēlamo rīcību un īpašības.
Minhauzens stāstīja tādas lietas, kas patiesībā nemaz nebija notikušas. Viņš bija ļoti liels melis, kurš visu izdomāja, bet viņa meli savienojās ar īstenību tā, ka pats sapinās savās domās un vārdos. Lai neradītu citiem aizdomas, Minhauzenam visu laiku bija jādomā ātri kaut kas jauns. Arī lai novērstu citu uzmanību no galvenā. Viņš savu muižu iztēlojās kā varenu pili Ulubeli. Šeit viņš bija spiests atrunāt un atteikt citiem, kuri vēlējās aizbraukt uz šo vareno pili, stāstot arvien jaunus un jaunus izdomātus stāstus.
Luga „Minhauzena precības”
Jakobīnes un Nariškina dialogā ir pretrunu sadursme. Nariškins aicina Jakobīni braukt līdzi uz Pēterburgu, bet viņa to nevēlējās darīt, jo izjuta zināmu nepatiku pret Nariškinu jo bija saderinājusies ar Minhauzenu. Viņai nepatika, ka Nariškins atradās guļamistabā, kur vīriešu kārtas pārstāvjiem ieeja aizliegta. Nariškins Jakobīni gribēja pierunāt doties uz Pēterburgu, izmantodams Pēterburgas galma principu- Pēterburgā modē nāk mīļākās, kuras bauda lielāku cieņu nekā precētās. Un galma dzīve, uzskati tieši arī to prasa. Nariškins pret šo galma principu izturas vienkārši- viņam vienalga, ar kuru Jakobīne saderinājusies un ka ir sieva. …
