Nobeigums
Problēma netiek atrisināta. Ko darīt? Mindauga vara bija barga un nežēlīga, bet bija valsts. Ar viņu bija slikti, bet bez viņa? Pēc Mindauga nāks nākamais, kuru arī gribēs gāzt, vēlāk nākamais, tā arī nenoslēdzot šo nebeidzamo apli un neatbildot uz jautājumu: “Vai valsts var pastāvēt bez varas?”
Interesanti, ka traģēdiju “Vara” Mārtiņš Zīverts uzraksta vācu laikā, kad Latvijai nācās saskarties ar divām varām – padomju karaspēka iebrukumu un vācu okupāciju. (Hausmanis 2003) Rakstnieks atbildi nesniedz, nav pareizās vai nepareizās atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem, jo lasītājam vai skatītājam jāmeklē atbilde sevī. Mārtiņš Zīverts savās lugās neapraksta ikdienības likstas, savus radītos tēlus, konfliktus un problēmjautājumus viņš paceļ filozofiskā līmenī, tādējādi šīs lugas ir aktuālas joprojām.
Iepazīstot M. Zīverta lugas, lasītājam ir jādomā līdzi, jālemj pašiem, šeit neder lasīšana ‘diagonāli’, jo autors pat visīsākajās remarkās paslēpis tēlu emocijas un iekšējās pretrunas. Lasītājs kļūst par daļu no lugas vides, neapzināti iejūtas tēlos un nojaušamie problēmjautājumi paliek lasītāja ziņā, piemēram, cik liels spēks ir varai un kā to var mērīt? Kā vērtēt varas pāridarījumus cilvēku starpā un cilvēkā pašā, vai varu maz var tā vainot, varbūt tā ir tāda citu cilvēku būtība – justies tik pārākam, ka jālauž citi, un tāpēc neapzināties, ka lauz pats sevi?
…