Semjuels Lenghors Klemenss ( tāds bija Marka Tvena īstais vārds ) nāca pasaulē Misūri štatā nabadzīgā, toties bērniem svētītā provinces jurista ģimenē. Viņa dzīslās ritēja angļu un īru asinis. No mātes Semjuels bija mantojis ne tikai rudus matus, bet arī spilgtu temperamentu, emocianalitāti un brīnišķīgu humora izjūtu – īstu Dieva dāvanu tam, kam lemts kļūt par rakstnieku.
Marka Tvena bērnības laiks, tāpat kā Tomam un Hakam, aizritēja pirmskara Amerikā. Šis fakts ir svarīgs, tālab ka pilsoņu karš, kas no 1861. līdz 1865. gadam notika starp Ziemeļu un Dienvidu štatiem, tā pārvērta Amerikas dzīvi, ka pēc kara, kura rezultātā visā Amerikā atcēla verdzību, šīs zemes vēsture it kā sākās no jauna.
Viens no dziļākajiem rakstnieka bērnības iespaidiem bija ķēdes iekaltie nēģeru vergi, kas gaidīja kuģi viņa bērnu dienu pilsētas Hanibalas piestatnē: ,, Lielākas skumjas cilvēku acīs es nekad neesmu redzējis ”. Pirms kara Dienvidos vergi bija gandrīz visiem baltajiem. Rakstnieka tēvs nāca no dienvidu štatiem, un, kaut arī viņa vecāki nebija diez cik turīgi, dēls mantojumā saņēma trīs nēģerus. Nav nekāds brīnums, ka Dienvidu bērni, gan baltie, gan melnie, auga pārliecībā, ka verdzība ir Dieva nolikta negrozāma kārtība. …
