Darbu veicu 2004.04.06 šis darbs bija nepieciešams, lai mani pielaistu pie eksāmena, kurš būs š.g. 16. jūnijā. Šajā darbā Jūs varēsiet iepazīties ar uzņēmumu a/s “Aldaris” un ALDARA produktiem “Aldara gaišais”, tumšais un stiprais alus , darbā Jūs varēsiet izlasīt alus vēsturi, šo produktu vēsturi un uzņēmuma vēsturi, šādu informāciju izlasot var iegūt daudz jaunu zināšanu, tad es vēl sīki aprakstīju uzņēmuma produkta aprakstu, īstenībā uzdevuma mērķis ir izpētī preces vidi un izplānot mārketinga stratēģijas realizācijas pasākumu plānu, un es emu centusies šo darbu veikt tā lai Jūs gūtu pilnvērtīgu informāciju.
Alus senajās kultūrās tika uzskatīts par veselīgu un svētīgu – kaut arī ne svētu – dzērienu. Pētījumi liecina, ka profesionālā līmenī alus tika gatavots jau trīs gadu tūkstošus pirms mūsu ēras. Tas bija ikdienas pārtikas produkts, un iesala gatavošana no graudiem bija tāda pati "kulinārija" kā maizes cepšana. Ar alu, līdzīgi kā ar citām pārtikas precēm, arī tirgojās – būt par aldari un alus tirgoni nebija nedz ar likumiem liegts, nedz sabiedriski peļams amats. Pat vēl vairāk: aldari ieguldījuši savu artavu pasaules kultūras attīstībā.
Mūsu civilizācija reibinošus dzērienus, to skaitā arī alu, iepazina jau sen. Starp Tigru un Eifratu atradās kultūrvēstures stundās itin bieži pieminēta teritorija, saukta Divupe. Tur dzīvoja šumeru ciltis, kas jau senā pagātnē bija sasniegušas apbrīnojamu kultūras līmeni. Līdzīgi kā tēlnieki un arhitekti dzīvi veltīja mākslai, vienkāršie iedzīvotāji, kas, salīdzinot ar bagātniekiem un augstdzimušajiem, bija lielā vairākumā, savas dienas ziedoja zemkopībai. Pētnieki ir pārliecināti, ka tieši Divupē apmēram pirms pieciem tūkstošiem gadu dzimis pirmais profesionālais alus brūvētājs, kuram alus bija ne tikai kā pagadās ierūdzis dzēriens, bet nopietns peļņas avots un nodarbošanās. Domājams, ka aptuveni tūkstoš gadus alus varēja tikt uzskatīts par Divupes lepnumu un nacionālās virtuves īpatnību; to baudīt nebija liegts pat driskainākajam nabagam, un no alus mēriņa neatteicās arī valdnieki un priesteri.
Otrajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras Divupi iekaroja babilonieši. Līdz ar neskaitāmām šumeru dzīvībām un nenovērtējamām mākslas bagātībām par kara trofeju kļuva arī alus. Dzēriena recepte un, iespējams, arī vairāki važās kalti aldari tika aizgādāti uz Babiloniju, un jau pēc pāris gadiem alus bija ieņēmis pilntiesīgu vietu arī babiloniešu ikdienas ēdienkartē.…