Secinājumi
Mārketings internetā Latvijā šķiet nu jau ikdienišķa parādība. Tiek rīkotas konferences un semināri, izdotas un tulkotas grāmatas un pamācības, aicināti vieslektori u.t.t. Tajā pašā laikā Latvijā pagaidām vēl salīdzinoši neierasts lauciņš ir interneta vides piedāvāto iespēju izmantošana mārketinga pētījumu veikšanā. Lai arī pietiekami plašs censoņu loks ir pamanījuši, ka internets sniedz līdz šim nepieejamas iespējas noteiktu grupu viedokļu apzināšanā, tomēr bieži vien nav īstas skaidrības par to, kā šāda viedokļu apzināšana būtu veicama, ne arī par to, ko pēc tam var darīt ar iegūtajiem rezultātiem.
Tie, kuri seko līdzi pētniecības iespējām, zinās, ka patiesībā pētījumi internetā Latvijā šobrīd nav nemaz tik eksotiska vai sveša parādība, jo ar šādiem pētījumiem jau darbojas vairākas pētījumu aģentūras (tajās ir izveidotas atsevišķas nodaļas, kas nodarbojas tieši ar pētījumiem internetā) un ir arī vairāki uzņēmumi, kuros pētījumi internetā ir galvenā specializācija. Piedāvājums šobrīd ir salīdzinoši plašs. Jautājums tikai, kāpēc to izmantot, kāds no tā labums un, galu galā, kā izvēlēties labāko piedāvājumu?
Pētniecībā kopumā, un līdz ar to arī interneta pētījumos, viens no būtiskākajiem jautājumiem ir datu validāte (datu patiesums, uzticamība, drošība). Secinājumu izdarīšanai ir vērts izmantot tikai validus datus. Tas, kā tiek veikts pētījums internetā, atstāj milzīgu iespaidu uz iegūstamo rezultātu. Internets jau tā ir grūti kontrolējama vide, kurā nav viegli sasniegt ticamus datus, vēl papildinot to ar nepārdomātu un neprofesionālu pētniecību, iegūstamais rezultāts būs vienkārši izniekota nauda.
Nav šaubu, ka „on-line” pētījumi ieņems arvien nozīmīgāku vietu pētniecībā. Pētniecība kopumā piedzīvos nozīmīgas izmaiņas, kas lielā mērā liks pārvērtēt gan mārketinga pētījumu metodes, gan arī biežāk pielietojamos instrumentus. Tomēr, līdz tam vēl kāds laiks ir jāaug.
Šāda situācija gan netraucē jau tagad iezīmēt dažus noteiktus faktorus, ar kuriem pētniekam ir jārēķinās jau tagad. Piemēram, līdz ar informācijas plašo pieejamību cilvēki, kuri lielu laika daļu pavada internetā, iemācās meklēt informāciju, iesaistās interešu pulciņos, utt.. Citiem vārdiem sakot, šie respondenti noteiktos jautājumos kļūst par ekspertiem.
Vai vienkāršā sabiedriskās domas aptaujā ir vieta ekspertu viedoklim? Protams, bet tik un tā pētījumam ir jātransformējas. Otrs piemērs: līdz ar „on-line” pētniecības attīstību arvien lielāks cilvēku skaits kļūst par, tā sauktajiem, „profesionālajiem respondentiem”. Tas nozīmē, ka viens cilvēks aizpilda anketas nereti pat vairāk nekā 10 dažādos paneļos. No vienas puses, sīkums, bet, no otras puses, neviens nezina, kādu iespaidu tas atstāj uz respondenta atbildēm un vai tās vēl joprojām ataino cilvēku viedokli.
…
