Ievads.
Stratēģiskā uzņēmuma plānošana ir viens no uzņēmuma vadīšanas būtiskākajiem elementiem. Stratēģiskā uzņēmuma plānošana šā jēdziena plašā izpratnē ir vadīšanas lēmumu, kas saistīti ar notikumiem nākotnē, pieņemšana, veicot sistemātisku sagatavošanos. Runa ir par mērķu sistemātisku izvirzīšanu un to sasniegšanai vajadzīgo pasākumu izstrādāšanu uzņēmuma rīcībā esošā vai veidojamā resursu potenciāla ietvaros. Stratēģiskā uzņēmuma plānošana sevī ietver gan plānu izstrādāšanu, gan to pieņemšanu (apstiprināšanu).
Stratēģiskā uzņēmuma plānošanas būtība: paaugstināt darba ražīgumu un uzņēmuma darbības efektivitāti, panākt to ar visu uzņēmumā noritošo notikumu mērķa orientāciju un koordināciju, nosakot risku un samazinot tā līmeni, vienkāršojot vadīšanas procesu, paaugstinot uzņēmuma vadīšanas elastību un pielāgošanās spējas ārējās vides izmaiņām.
Stratēģiskā uzņēmuma plānošana sevī ietver analīzi, prognozēšanu un mērķu noteikšanu, kā ari regulēšanu. Ja lēmumus pieņem bez to sistemātiskas sagatavošanas, tad šādos gadījumos runā par tā saucamajiem intuitīvajām jeb improvizētajiem lēmumiem. Parasti šādus lēmumus pieņem, esot laika trūkumā, tieši pirms to īstenošanas.
Stratēģiskā uzņēmuma plānošanas sastāvdaļa, kā jau minēts, ir regulēšana. Regulēšana — tā ir pieņemto lēmumu detalizācija un izpildrīkojuma formulēšana.
Ar plānošanu cieši ir saistīta kontrole. Ir ekonomiskie parametri, kas jāievēro ārkārtīgi precīzi (aizdevumu atdošanas termiņi). Vienlaikus ir ekonomiskie procesi un to parametri, kam ir pieļautas un pat nepieciešamas noteiktas svārstības, un tie būtu jāpārrauga, veicot precizējošu koordināciju vai koriģējot saistītos rādītājus, saistītās darbības, termiņos, jo tirgus mainīgajos apstākļos mērķu sasniegšanā uzņēmējiem ir jābūt pietiekami elastīgiem, nevis absolūti determinētiem. Plānošanā tiek lietots ari jēdziens monitoririgs. Monitorings (angļu vai. monitaring nozīmē uzmanīšana, novērošana) – vides novērošanas, analīzes un prognozēšanas sistēma. Uzņēmumam, lai pieņemtu lēmumus, ko, kā un kad darīt, jāorganizē ārējās vides, tajā skaitā pircēju, tirgus, konkurentu darbības nepārtraukts monitorings.
Kontrole ir plānošanas turpinājums, un tā pavada plāna īstenošanas procesu. Kontrole izpaužas tādējādi, ka dokumentē faktiskos rādītājus (lēmumu īstenošanas rādītājus), kurus salīdzina ar plānotajiem rādītājiem darbības rezultātu noteikšanai. Pēc salīdzināšanas un analīzes tiek pieņemti jauni lēmumi, kas, savukārt, nosaka nepieciešamību izstrādāt koriģējošus pasākumus. Kontroles galvenā jēga ir garantiju veidošanā, lai galarezultātā plānu izpildītu un paaugstinātu vadīšanas efektivitāti.
Vadīšana bez jau minētās plānošanas un kontroles sevī ietver arī organizāciju un motivāciju.
…
