M. Montesori izstrādāto metodi var iedomāties kā trijstūri, kura virsotnē ir bērns, kas tiek respektēts kā personība un indivīds ar viņam piemītošajām īpašībām, attīstības īpatnībām un darbošanās ritmu. Otra virsotne ir speciāli sagatavota vide, kas atbilst bērna vajadzībām un ļauj viņam apgūt lietu un parādību pilno pasauli. Trešā virsotne ir speciāli apmācīts pedagogs vai vecāki, kuru loma ir palīdzēt attīstīt bērna dotumus. Sistēma balstās uz bērna personības respektēšanu, tā pasargā viņu no pieaugušā iespaida un atstāj telpu augšanai un bioloģiskajai neatkarībai.[1;6]
1.1.M.Montesori audzināšanas sistēmas
veidošanās iemesli un pedagoģijas pamats.
Šī sistēma veidojās 20.gadsimta sākumā, savu metodi M. Montesori izveidoja un pilnveidoja daudzu gadu garumā, viņa ilgus gadus studēja izcilu pedagogu un zinātnieku darbus, vienlaikus strādājot ar bērniem. Vērojot bērnu reakciju, viņa nepārtraukti pilnveidoja savas mācību metodes un materiālus.[3;1] Montesori pedagoģija balstās uz bērna mācīšanu jau agrā bērnībā, kad pieaugušie tikai sastopas ar pirmajām bērnu vajadzībām, tas ir laiks, kad bērns veidojas kā indivīds, kad attīstās atmiņa, prāts un griba.[1;5.-6.] Par pamatu tai kalpoja Marijas Montesori redzētais darbā ar bērniem ar īpašām vajadzībām, bērniem invalīdiem un atpalikušajiem bērniem. Tolaik neviens ar tiem nenodarbojās, un viņi bija atstāti savā vaļā, apkārtējā vide nestimulēja šo bērnu attīstību.…