Marija Montesori

3. M. MONTESORI VISPĀRHUMĀNIE UN ANTROPOLOĢISKIE UZSKATI.
Atbilstoši Montesori teorijai bērns pats veido sevi par pieaugušu cilvēku, un viņam šajā sakarā dota ļoti liela enerģija. Tādējādi bērns ir pats sevis veidotājs. Bērns veido pats sevi pēc iekšējā plāna vadlīnijām, ne pēc konkrēta plāna.
Šie trīs jēdzieni- „bērna pašveidojums”, „sensibilitātes” un „bērnam sagatavotā vide”- ir Montesori mācības atslēgas vārdi (Beļickis, 1997.).

Bērna pašveidojums.
Bērns pats atklāj, rāda, kā viņš ir audzināms, ja audzinātājs ir ļoti, ļoti vērīgs un mīl bērnus. Tikai tai gadījumā, ja pieaugušais ar mīlestību izturas pret bērnu, bērns kļūst spējīgs izpaust savu īsto dabu un pieaugušais savukārt saskatīt un izprast bērna mainīgās izpausmes un to, kā viņš audzināms.

Sensibilitātes.
Sensibilitātes periods ir saturiski ievirzīta bērna gatavība mācīties.
Patiesi cilvēciska dzīve var tikt īstenota tikai un vienīgi cilvēciskā vidē. Bet šī cilvēkiem piešķirtā pasaule nav vis dabiska, bet ir pašu cilvēku radītā kultūrvide. Un cilvēki šo vidi iekārto mācoties, un tā ir mācībvide. Cilvēka mācīšanās ir galvenais sevis realizēšanas veids šajā pasaulē. Cilvēks pats veido savu dzīves vidi.

Bērnam sagatavotā vide.
Videi jāatbilst divām pamatprasībām:
Tai jāatbilst bērna sensibilitātes periodiem;
Un kultūrdotumiem- valodai, matemātikai, bioloģijai u.c..
Tātad ir divas vides: pirmā- bērna pašveidotā vide un pieaugušo iekārtotā vide bērnam (Beļickis, 1997.).
…