1.1. Marģera Zariņa romāns „Viltotais Fausts jeb pārlabota un papildināta pavārgrāmata”.
Manuprāt, pirmais, kas piesaista, ir romāna īpatnējais nosaukums. Pirmo reizi iepazinos ar daiļdarbu, kurā ietvertas tik daudz ēdienu receptes. Zariņam izdevies sapludināt divus it kā nesavienojamus žanrus. „Būtībā Marģera Zariņa poētikas atslēga meklējama šajā paradoksālajā „augstā” (Fausta tēma ir viena no centrālajām Eiropas kultūrā ) un „zemā”(diez vai kāds jebkad ir atļāvies saskatīt literāras vērtības tik ļoti praktiskajā pavārgrāmatā) dialogā.” [3,203.lpp.]
Ļoti interesanta ir arī romāna valoda. Sākumā īpatnējā valoda tikai traucē uztvert romāna nozīmi un domu, bet vēlāk, kad pie tās pieradu, izrādījās, ka vecvārdu, apvidvārdu, rusicismu, ģermānismu un anglicismu kokteilis izteiksmīgi paspilgtina un papildina darbu. Pats Marģeris Zariņš uzsvēris, ka „valoda ir pateicīgākais materiāls kā raksturot to pasauli, tās iemītniekus, par kuriem romānā vēstīts.” [2, 23.lpp.]
2.2. Mihaila Bulgakova romāns „Meistars un Margarita”.
Romāns „Meistars un Margarita” piesaista uzmanību ar valodu, rakstīšanas stilu (kaut gan neesmu romānu lasījusi oriģinālvalodā, manuprāt, Ojāra Vācieša tulkojums ir izcils) un savādo, sākumā grūti izprotamo sižetu. Apbrīnojami, kā autoram izdevies tik smalki pārdomāt romāna nianses, tā, ka beigās viss nesaprotamais un savādais atrisinās precīzi un likumsakarīgi. Katrai darbībai apakšā slēpjas jēga, nozīme, to pierāda arī Volanda izteiktā frāze par to, ka ķieģeļi tāpat vien nevienam uz galvas nekrīt. Darbu var lasīt, uz tekstu raugoties no vairākām pusēm, tam ir daudzi slāņi. Es nevaru pateikt cik, jo visdrīzāk vairākas nianses pati vēl neesmu izpratusi un pamanījusi. Romānu var uztvert kā sižetiski interesantu literāru darbu un dzīvot līdzi galvenajiem tēliem, bet var arī ielūkoties dziļāk.
Sākotnēji darbu nevarēja izdot, jo rakstnieks atteicies veikt tajā labojumus un izmaiņas, ko pieprasīja valsts iestādes. Cenzētā formā romāns pirmo reizi izdots 1966.gadā. Tomēr tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Patiesībā romāns sevī ietver daudz vairāk informācijas, kura ir pretēja valdošajai ideoloģijai, tikai tā ir tik meistarīgi apslēpta, ka cenzoriem neizdevās to atklāt. Diezgan ticama šķiet versija, ka „Meistarā un Margaritā” Meistara prototips ir Bulgakovs pats, bet Volanda pirmtēls ir Staļins. Manā uztverē šo versiju ticamu padara Bulgakova un Staļina savstarpējo attiecību līdzība ar Meistara un Volanda sasvstarpējajām attiecībām. Volandam bija visas iespējas Meistaru iznīcināt, bet viņš tam palīdzēja un ļāva būt laimīgam, kaut gan sākotnēji pats pavērsa apstākļus pret Meistaru.
…
