Mantojuma jēdziens
Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikumu tiesību iestāties mirušā mantisko attiecību kopībā sauc par mantojuma tiesību, šajā ziņā mirušo vai par mirušo izsludināto sauc par mantojuma atstājēju (CL 382.p.). Personu, kam pieder tiesība iestāties mirušā mantisko attiecību kopībā , sauc par mantinieku. Mantotspēja ir ne tikai fiziskām personām, bet arī juridiskām personām (CL. 386.,387.p). Mantojuma tiesības ir subjekta (fiziskas personas) tiesības izteikt savu pēdējo gribu, tās neizteikšanas gadījumā tā tiek prezumēta normās kā mantošana pēc likuma.
Par mantošanu sauc mantas pārēju no vienas personas citai, ko radījusi personas nāve (ar terminu ‘’nāve’’, likuma izpratnē, jāsaprot ne tikai fiziskā nāve, bet arī pasludināšana par mirušu).
Mantojuma jēdziena definīcija dota Civillikuma 382.pantā un tālākos pantos. Mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa nekustamā, kustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mantojuma atstājējam piederējušas mantojuma atklāšanās laikā. Mantojumā pāriet arī mirušā vēl neizņemtā darba alga, citas viņam pienākošās naudas summas, piemēram, kompensācijas, dividendes, noguldījumi ar procentiem, apdrošinājuma atlīdzības, izņemot apdrošinājuma atlīdzību apdrošinātā nāves gadījumā, kad apdrošinājuma līgums noslēgts trešās personas labā, u.c. Autortiesības, izņemot tiesības uz autorību, tiesības uz autora vārdu un tiesības uz darba neaizskaramību, pāriet mantojumā. Autora mantiniekam pāriet tiesības izziņot darbu, izmantot darbu un saņemt atlīdzību par atļauju izmantot darbu un par darba izmantošanu. Autora mantiniekiem ir tiesības aizsargāt autora personiskās tiesības (LR likuma ‘’Par autortiesībām un blakustiesībām’’ 15.p.).
…