Mantas pāreju no vienas personas citai, ko radījusi personas nāve, sauc par mantošanu (ar terminu nāve, likuma izpratnē, jāsaprot ne tikai fiziskā nāve, bet arī, pasludināšana par mirušu).
Tiesību iestāties mirušā mantisko attiecību kopībā sauc par mantojuma tiesību. Personu, kam pieder tāda tiesība - iestāties mirušā mantisko attiecību kopībā - sauc par mantinieku. Mantotspēja ir ne tikai fiziskām personām, bet ar arī juridiskām personām.
Latvijas Civillikuma izpratnē ar mantojumu ir jāsaprot kopība, kurā ietilpst visa nekustamā, kustamā manta, kā arī citiem atdodamas tiesības un saistības, kas mantojuma atstājējam piederējušas mantojuma atklāšanās laikā. Mantojumā pāriet arī mirušā vēl neizņemtā darba alga, citas viņam pienākošās naudas summas, piem., kompensācijas, dividendes, akcijas pajas, noguldījumi ar procentiem, apdrošinājuma atlīdzības, izņemot apdrošinājuma atlīdzību apdrošinātā nāves gadījumā, kad apdrošinājuma līgums noslēgts trešās personas labā u.c. Mantojuma kopībā ieskaitāma vēlāk konstatētā manta, kas mantojuma atklāšanās brīdī vai arī mantojuma pieņemšanas termiņa aprites laikā vēl neietilpa mantojuma sastāvā.
Mantojuma tiesības paredz arī kārtību kādā neatraidāmie mantinieki var pieprasīt savu neatņemamo daļu, kārtību kādā mantojums sadalāms, mantošanas atstāšanas, pieņemšanas, sadalīšanas u.t.t. kārtību.
Mantojuma pāreja var notikt uz šādiem pamatiem:
uz līguma pamata;
uz testamenta pamata;
uz likuma pamata.
Ja vienlaicīgi izrādās, ka vienlaicīgi konkrētajā gadījumā pastāv vairāki mantošanas veidi, priekšroka ir līgumiskai mantošanai, kam ir priekšroka pār abiem pārējiem veidiem, bet testamentārai mantošanai ir priekšroka pār likumisko mantošanu.
Gadījumā, ja mantojuma atstājējs nav devis nekādus norādījumus, kādā veidā pāriet mantojums, tad mantojuma tiesību realizāciju nosaka likums.
Līgumiskā mantošana notiek uz savstarpēju (var būt daudzpusēji) līgumu pamata, ar ko viens līdzējs novēl citiem nākamo (paredzamo) mantojuma daļu. …
