Ievads
Šo tēmu izvēlējos tādēļ, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji neko nezin par mantojuma dalīšanu. Arī man šis jautājums nebija līdz galam skaidrs, tāpēc nolēmu izpētīt mantojuma dalīšanu sīkāk.
Savā studiju darbā izmantoju divas tiesību normu iztulkošanas metodes: gramatisko un sistēmisko.
Vārdu satura noskaidrošana ir ļoti būtiska, jo tieši ar to palīdzību likumdevējs cenšas pēc iespējas pilnīgāk izteiktu savu domu, gribu un mērķi – kāpēc šāda norma ir nepieciešama. Tāpēc ir nepieciešams atrast normā lietotos juridiskos terminus un noskaidrot to nozīmi. Šim nolūkam izmantoju juridisko terminu vārdnīcu.
Tiesības nav atsevišķu normu statisks kopums, bet gan sarežģīta tiesību normu, principu un prakses savstarpēji vienota, organizatoriski un saturiski saskaņota sistēma. Tas rada nepieciešamību, lai katra atsevišķa tiesību norma tiktu piemērota atbilstoši visai sistēmai un saskanīgi iekļautos tās kopējā funkcionēšanā. Tāpēc tālāk izpētīju un analīzēju normas, skatot tās no normu savstarpējā sakara viedokļa, lai noteiktu normas juridisko saturu.
Šo metožu izmantošana ļāva man noskaidrot pantu saturu sīkāk un atklāt nozīmīgus faktus, kas ir svarīgi mantojuma dalīšanas procesā.
Studiju darbs sastāv no trīs galvenajām nodaļām un astoņām apakšnodaļām.
Pirmajā nodaļā es atklāju mantojuma un mantot tiesīgo personu jēdzienus. Otrajā nodaļā es dodu visu mantojuma tiesību veidu īsu aprakstu. Savukārt trešajā nodaļā es ķeros klāt šī darba galvenā mērķa sasniegšanai – atklāju mantojuma dalīšanas īpatnības Latvijā. Šajā nodaļā es plaši izmantoju shēmas ar piemēriem, lai uzskatāmāk parādītu kā tiek dalīts mantojums noteiktās situācijās.
1. Mantojuma jēdziens un mantot tiesīgās personas
Lai sāktu runāt par mantojuma sadali starp mantiniekiem, vispirms jānoskaidro kas tad īsti ir mantojums.
Civillikuma 382. pantā dota visnotaļ izsmeloša mantojuma jēdziena legālā definīcija: “Mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā. Šajā ziņā mirušo vai par mirušu izsludināto sauc par mantojuma atstājēju.”
Kā redzams no definīcijas, par mantojuma priekšmetu var būt ne tikai kustamā vai nekustamā manta, bet arī tiesības un saistības. Tātad, pieņemot mantojumu, mantotājs manto arī mantojuma atstājēja parādus, ja pēdējam tādi ir.
Mantojuma tiesība ir tiesība iestāties mirušā mantisko attiecību kopībā. Šī tiesība rodas mantojuma atstājēja nāves brīdī un tā pastāv likumā noteiktu laika periodu, kas atvēlēts mantojuma pieņemšanai. Pirms mantojuma atklāšanās paredzēta tikai tiesība slēgt mantotāja atteikšanās līgumu, t.i. līgumu, ar ko viena puse atsakās no mantošanas tiesības, kas viņai būtu piederējusi pēc otras puses nāves. Turklāt mantojuma atteikšanās līgums aptver arī viņa neatņemamo daļu.
…
