NOBEIGUMS
Analizējot mantinieku tiesības uz neatņemamo daļu dāvinājuma, pirkuma un uztura līguma gadījumos, autors nonācis pie šādiem secinājumiem un priekšlikumiem:
1. secinājums. Civillikuma 1912. pantā ietvertā dāvinājuma definīcija nav veiksmīga, jo neprecīza ir norāde uz „mantiskas vērtības” dāvināšanu. Precīzāk būtu dāvinājuma priekšmetu apzīmēt ar „tiesību”.
Priekšlikums: Precīzāk būtu noteikt vienotu dāvinājuma definīciju, Civillikuma 1912. pantu nosakot šādā redakcijā: “dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu tiesību. Dāvinājums ir arī prasījumu tiesību bezatlīdzības cesija, apdāvinātā atsvabināšana no pienākumiem pret dāvinātāju vai pret trešām personām, atteikšanās no kādas tiesības apdāvinātam par labu, kā arī viņa lietu bezmaksas pārziņa”. Civillikuma 1914. pants būtu izslēdzams.
2. secinājums. Strīdīgs jautājums ir Civillikumā ietvertās pirkuma līguma definīcijā noteiktais, ka ”puse apsola otrai”.
Priekšlikums. Autors uzskata, ka līguma slēgšanas gadījumā, puses „vienojas”, nevis „apsola”, tādējādi arī pirkuma līguma definīcija būtu Civillikuma 2002. pantā precizējama un nosakāma šādā redakcijā: „Pirkums ir līgums, ar ko viena puse vienojoties ar otru, par norunātas naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai tiesību”.
3. secinājums. Igaunijas Civillikums uztura līgumiem nosaka obligātu notariālā kārtībā slēdzamu formu, jo faktiski lielākoties tomēr uztura līguma izpildes gadījumā uztura devēja īpašumā pāriet uztura ņēmēja nekustamais īpašums. Autora ieskatā arī Latvijas Civillikumā būtu jānosaka normas, ka nekustamā īpašuma dāvinājuma gadījumos, kā arī uztura līgumi būtu slēdzami notariāla kārtībā.
…