Soda mērķis ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. (Krimināllikuma 35. panta 2. daļa).
Lai šo mērķi īstenotu, Krimināllikumā ir paredzēti sekojoši sodi: nāvessods, brīvības atņemšana, arests, piespiedu darbs, naudas sods, kā arī papildsodi: mantas konfiskācija, izraidīšana no Latvijas Republikas, tiesību ierobežošana, policijas kontrole.
Soda veidu daudzums ir pietiekošs, lai, skatoties pēc izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura un notiesātās personas, tiesa spētu izvēlēties abilstošu sodu. Tomēr tiesa pārsvarā piespriež ar brīvības atņemšanu saistītos sodus. Latvijas cietumi ir pārpildīti, cietumnieku uzturēšana valstij izmaksā pārāk dārgi. Ir skaidrs, ka jāmaina Latvijā esošā sodu sistēma. Jāsekmē tas, ka brīvības aņemšana netiek tik bieži piemērota. Tagadējā sodu sistēmā tikai divi sodi nav saistīti ar brīvības atņemšanu, proti, piespiedu darbs un naudas sods. Izvēle nav tik liela, tāpēc rodas jautājums, vai nevajag kādus jaunus soda veidus, kas nebūtu saistīti ar brīvības atņemšanu.
Šajā sakarā autore kā sava studiju darba tematu izvēlējās „Mantas konfiskācija”. Šī studiju darbā mēķis ir noskaidrot vai mantas konfiskācija, kļūstot par soda veidu, būs efektīva cīņā pret noziedzīgo pasauli, vai tā būs pietiekami iedarbīga uz notiesāto. Lai sasniegtu mērķi, autore izvirza sekojošus uzdevumus:
1.noskaidrot mantas konfiskācijas kā papildsoda jēdzienu, būtību, un vietu Latvijas sodu sistēmā;
2.izanalizēt, mantas konfiskācija vietu Latvijas sodu sistēmā, ja tā kļūtu par patstāvīgu soda veidu. …
