Tēmu ‘’Mangaļsalas saimniecības vēsture’’ izvēlējos, jo esmu lielāko savas dzīves laiku nodzīvojis tieši Mangaļsalā, bet par šīs vietas vēsturi nezināju gandrīz neko. Šajā referātā aprakstīšu lielākos uzņēmumus Mangaļsalā un kas sekmēja straujo Mangaļsalas attīstību. Par tās iedzīvotāju dzīvesveidu un tradīcijām. Kā arī kas ir gaidāms Mangaļsalas attīstībā tuvākajā nākotnē.
Vēl 16. gs. Mangaļsala bijusi viena no lielākajām Daugavas salām. Tagad tā ir tikai pussala, ko zemes šaurums savieno ar Vecāķu pludmali. No pārējām trim pusēm Mangaļsalu robežo jūra, Daugavas tagadējā grīva un Vecdaugava.
Mangaļsalā var nokļūt ar 24 autobusu. Brauciens no Rīgas centra ilgst apmēram 40 minūtes.
Interesanta ir salas veidošanās vēsture. Pirms apmēram 400 gadiem Daugavas un tās toreizējās pietekas Lielupes izvietojums ievērojami atšķīrās no tagadējā. Lielupes ūdeņi ieplūda Daugavā pa tagadējo Buļļupi. Daugavas grīva atradās vairāk pa labi no tagadējiem Vecāķiem. Ar laiku Daugavas grīva sāka aizsērēt, 1567. gadā upe izlauza savu tagadējo ceļu uz jūru. Tās vecā gultne kļuva aizvien seklāka un seklāka. Pagājušajā gadsimta vidū Mangaļsala bija pārtapusi par pussalu.
Mangaļsalu veido smilšu sanesumi. Te saplūdušas kopā vairākas mazas saliņas un sēkļi. Domājams, ka tas noticis apmēram 15. gs beigās.
Mangaļsalas zeme lauksaimniecībai maz noderīga. Smiltāji mainās ar purvainām ieplakām. Te aug zemas priedītes, bērzi, kārkli, melnalkšņi, slīkšņās niedres. Pat sīpolus šādā zemē ir grūti izaudzēt.
Salas dienvidu galā, kur sadalās Daugavas vecā un jaunā gultne, bijis Mangaļsalas zvejnieku ciems. Šeit kā arī citos zvejnieku ciemos risinājušies LPSR Tautas rakstnieka Viļa Lāča romāna ‘’Zvejnieka dēls’’ attēlotie notikumi. Arī vairāku romāna varoņu prototipi bijuši šo ciemu iedzīvotāji.…