Patiesībā jau labu laiku atpakaļ, nonācu pie secinājuma, ka agrāk cilvēkam bija dzīvot grūti, bet mūsdienu sabiedrībā ir vēl grūtāk! Šobrīd Latvijas sabiedrībā ir jauni ekonomiski, kultūras un sociālie apstākļi. Šīs pārmaiņas ikdienā skar ikvienu no mums. Līdz ar to mums tām ir jāpielāgojas, patiesībā, sabiedrība savām prasībām liek pielāgoties izglītības iestādēm (institūcijām). Mūsdienās ikvienā mācību iestādē nepietiek ar akadēmiskām zināšanām vien, māceklim ir jāapgūst zināšanas, ko izmantot tālākajā dzīvē, kā arī prasmes. Tāpēc izglītības iestāžu pienākums ir veidot tādu izglītošanas politiku, lai māceklis mācību procesā varētu iegūt pieredzi, zināšanas dzīvei, dzīvesprasmes un gatavību tās izmantot.
Tā kā esam Eiropas Savienības dalībvalsts, jārespektē ES valstu izglītības koncepcijas. Eiropas Baltajā grāmatā tiek izvirzītas galvenās prasības izglītībai:
mācīšanās zināt;
mācīšanās darīt;
mācīšanās sadarboties;
mācīšanās būt (personībai). [4]
Izglītības likuma 2. pantā arī tiek minēts, ka „likuma mērķis ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli. Atbilstoši izglītojamā vecumam un vajadzībām tiek nodrošināta iespēja:
1.iegūt zināšanas un prasmes humanitāro, sociālo, dabas un tehnisko zinību jomā;
2.iegūt zināšanas, prasmes un attieksmju pieredzi, lai piedalītos sabiedrības un valsts dzīvē;
3.tikumiskai, estētiskai, intelektuālai un fiziskai attīstībai, sekmējot zinīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos.” [5]…