Ģimene kā Dieva veidojums ir svēta. Stipra ģimene ir mūsu tautas dzīvā spēka un laimīgas nākotnes pamats, kas garantē tautas pastāvēšanu, izdzīvošanu un attīstību. Katram cilvēkam ir vajadzīga ģimene kā patvēruma, miera un drošības vieta. Ģimenē ir īpaša vide, kur cilvēks mācās veidot attiecības- gan tēva un mātes, gan vecāku un bērnu, gan māsu un brāļu attiecības, gan atbildību vienam pret otru. Ģimene ir tā vieta, kur bērns veido primāro vērtību sistēmu, iemācās mīlēt un cienīt savu tuvāko un, pateicoties vecāku mīlestībai un rūpēm, iepazīt dzīvības un mīlestības avotu Dievu. Ģimenē bērns aug kā harmoniska un atbildīga personība. Ģimenē tiek iedibinātas un turpinās dzimtas un tautas garīgās, tikumiskās vērtības un tradīcijas.
Diemžēl mūsdienu sabiedrībā laulības un ģimenes institūts pārdzīvo dziļu krīzi. Mēs ar sāpēm un bažām redzam, ka ģimene kā vērtība ir nopietni apdraudēta. Par to liecina arī statistika, ka no 100 laulībām ap 60 tiek šķirtas, aptuveni puse bērnu dzimst ārlaulībā, tiek veikti vairāk kā 13 tūkstoši abortu gadā, daudzi bērni dzīvo bērnu namos, pieaug vardarbība ģimenē. Pārāk daudz ģimeņu šobrīd ir nelaimīgas, mīlestība ir izdzisusi, ikdienā valda nesaticība, necieņa vienam pret otru. Civilizācijas vēsture ir pierādījusi, ka stabila, vesela un laimīga ģimene ir tautas vislielākā bagātība un valsts uzplaukuma pamats.
Ģimene tradicionāli tiek uzskatīta par valsts pamatu, baznīca ģimeni sauc par svētu Dieva veidojumu.
Ģimene parādījās līdz ar privātīpašumu- līdz ar mantas uzkrāšanu un vēlmi to nodot saviem bērniem. tātad ģimenes rašanās bija sekas materiālistisku un egoistisku īpašību attīstībai cilvēkā.…