Šodienas sabiedrība šķiet sasniegusi savu dzīves labklājības standartu - attīstītas pārvietošanās iespējas, pasauli aptveroša zinātnes sasniegumi. Tomēr, neskatoties uz tehnoloģiskās revolūcijas sasniegumiem, mēs jo dienas vairāk saskaramies ar globālām vides problēmām: biodaudzveidības samazināšanos, daudzu sugu izzušanu, dabas resursu izsmelšanu, ozona slāņa biezuma samazināšanos, piesārņojumu, badu, komunikācijas sistēma un pārapdzīvotību u.c. Tiek apdraudēta ne tikai apkārtējā vide, bet arī cilvēka veselība un “civilizācijas slimības” jau kļuvušas par mūsu gadsimta sabiedrības neatņemamu sastāvdaļu.
Svarīgi ir atšķirt vides problēmu no jautājumiem, kas saistīti ar vidi. Par vides problēmu tiek uzskatīta situācija, kurā kaut kas (apdraudētas sugas, piesārņots gaiss u.c.) atrodas uz riska robežas, tajā pašā laikā ar vidi vispār saistītie jautājumi ir daudz plašāks jēdziens. Piemēram, gaisa piesārņojums pilsētā ir vides problēma, bet pilsētas sabiedriskā transporta plānošana, lai samazinātu gaisa piesārņojumu, ir jautājums, kas saistīts ar vidi.
Pēc izplatības mēroga izšķir vietējas, nacionālas, reģionālas un globālas vides problēmas. Vairāk pazīstamas un cilvēku uzmanību piesaistošas parasti ir globālās vides problēmas, kaut gan dažkārt ir grūti novilkt robežu starp globālu un vietēja līmeņa problēmu. Par globālām vides problēmām var uzskatīt vides problēmas, kuru risināšana prasa starpvalstu sadarbību un vienošanos, ko oficiāli nosaka starptautiskās konvencijas. Pie tāda veida problēmām var atzīmēt - ozona slāņa samazināšanos, klimata izmaiņas, naftas krājumu izsmelšanu un savvaļas sugu iznīkšanu. Vietējās vides problēmas prasa apdraudētās vietas (valsts, vietējās pašvaldības u.c.) ieinteresētību tās risināšanā
Arvien vairāk pieaug nepieciešamība saprast vides problēmu cēloņus un izraisītās sekas, un arī apzināties cilvēka lomu lēmumu pieņemšanā. Šajā gadījumā vides izglītību var uzskatīt par pamatu sabiedrības apziņas līmeņa paaugstināšanai. Izglītošanas procesam vajadzētu sākties jau skolā.…
