Kopš cilvēki vairs nepārtika vienīgi no augiem, bet sāka arī medīt, lai uzlabotu savu ēdienkarti, gaļa ir kļuvusi par neatņemamu uzturas sastāvdaļu. Sākotnēji gaļa tika notiesāta jēlā veidā, taču vēlāk tā nokļuva uz iesma vai arī pirmatnējā zupas katlā. Tas lika pamatus mūsdienās pastāvošajiem gaļas ēšanas ieradumiem. Gaļas pagatavošanas iespējām un daudzveidībai mūsdienās tik pat kā nav robežu – cepts, sautēts, sutināts, kā arī vārīts. Cepetis, sulīga gaļas rulete, sautējums, vai arī vienkārša gaļas maltīte . . .
No plašā gaļas ēdienu klāsta vienu daļu aizņem arī maltās gaļas ēdieni, kas ir pietiekoši plašā klāstā, lai spētu apmierināt jebkura gaļas ēdienu cienītāja vēlmes. Pie maltas gaļas ēdieniem pieder tādi ēdieni kā kotletes, tefteļi, maltais bifšteks, maltas gaļas šnicele, kā arī pelmeņi un, protams, vēl daudzi citi maltas gaļas ēdieni.
Gaļa ir galvenais olbaltumvielu avots cilvēka uzturā, tā sastāvā ir daudz vērtīgu vitamīnu un minerālvielu, kuras maltītes pagatavošanas procesā jācenšas saglabāt nemainīgā daudzumā, tieši tāpēc, pirms gatavojiet, rūpīgāk pievērsiet uzmanību receptūrās teiktajam, jo jebkura ēdiena uzturvērtība ir atkarīga no tā pareizas pagatavošanas tehnoloģijas.
Lai ēdiens izdotos ne tikai vizuāli patīkams, aromātisks un baudāms, tas ne tikai pareizi jāpagatavo, bet arī jāpasniedz pircējam.
Un lai sasniegtu laba, kvalitatīva un vizuāli patīkama ēdiena rādītājus, šajā darbā tiek apskatīta ne tikai gaļas uzbūve, bet konkrēti maltas gaļas pagatavošanas veidi, svarīgi nosacījumi un gatavošanas tehnoloģija, kā arī uzmanība tiek pievērsta produkta uzturvielu izmaiņām, zudumiem, kas rodas gatavošanas procesā un, protams, ēdiena pasniegšanai un uzglabāšanai.
Gaļa un gaļas produkti ir viens no galvenajiem olbaltumvielu avotiem cilvēka uzturā. Gaļu iegūst no mājdzīvniekiem, putniem un trušiem, mazākā daudzumā tirdzniecības tīklā realizācijai nodod arī medījumus.
Parasti gaļas ķīmisko sastāvu nosaka mīkstajos audos – muskuļaudos, saistaudos un taukaudos – to dabiskajās attiecībās. Tādēļ gaļas ķīmiskais sastāvs, enerģētiskā vērtība, izmantojamības un garšas īpašības atkarīgas no šo audu daudzuma, kas savukārt ir atkarīgs no dzīvnieku sugas, vecuma, dzimuma, barojuma un turēšanas apstākļiem. Enerģētiskā vērtība augstāka vecāku un labi barotu dzīvnieku gaļai, jo tajā vairāk tauku. Vidējo gaļas ķīmisko sastāvu un uzturvērtību skatīt 1. tabulā.…
