Ievads
Latgale ir bagāta ar ezeriem. Nevelti to dēvē par zilo ezeru zemi. Arī Maltas ciemata teritorijā atrodas viens ezers. Līdz šim ezers ir pētīts ļoti maz, tāpēc darba autors savā pētījumā pievērsās Maltas ezera augu un dzīvnieku daudzveidības izzināšanai. Nesen ezerā parādījās jauna zivju suga- Amūras grundulis un nebija zināms, kā tā ietekmē ezeru. Jo ir novērots, ka sugas, kuras līdz šim nav mitušas konkrētajā biocenozē, ietekmē jau esošās dzīvības formas.
Darba mērķis: Gūt priekšstatu par ezera bioloģisko daudzveidību un izpētīt Amūras grunduļa ietekmi uz ezera faunu.
Darba gaitā autors noteiks visus spoguļplatības augus un augus, kas atdala ezera spoguļplatību no purva. Tiks apzinātas ezerā mītošo zivju un kukaiņu daudzveidība. Par katru no tiem autors sagatavos aprakstu, lai varētu iepazīties ar katra auga un dzīvnieka īpatnībām.
Pirms pētījuma uzsākšanas autors izvirzīja hipotēzi: lielais Amūras grunduļa daudzums ir ietekmējis kukaiņu daudzveidību ezerā. Hipotēzi autors mēģinās pierādīt izpētot dzīvnieku daudzveidību Maltas ezerā.
Darba uzdevumi:
1. Savākt un apkopot informāciju par ezeru veidiem, par ezeru floru un faunu.
2. Izpētīt Maltas ezera augu un dzīvnieku valsts daudzveidību, izveidot aprakstu.
3. Izdarīt secinājumus.
Darbs sastāv no ievada, teorētiskās daļas, kas ietver sevī informāciju par ezeriem un to veidiem, augu un dzīvnieku sugām, to daudzumu un īpatnībām, praktiskās daļas, kurā tika noteikta sugu daudzveidība un sastopamība Maltas ezerā, nobeiguma, secinājumiem un anotācijas, kā arī izmantotās literatūras. Pielikumā ir herbārijs un shēmas ar augu sugu sastopamību Maltas ezerā.
Atslēgas vārdi: ezers, sugu daudzveidība, augi, dzīvnieki, suga.
1.Ezeru veidi
1.1. Diseitrofs ezers
Samērā bieži ir sastopami ezeri ar brūnu ūdeni un augstu produkcijas līmeni. Tos sauc par diseitrofiem ezeriem (apvienojot apzīmējumus distrofs+ eitrofs). Pie šāda veida pieder arī Maltas ezers. Šajos ezeros ir apvienoti distrofijas un eitrofijas elementi: brūns ūdens (distrofu ezeru pazīme), biezs kūdrainu dūņu slānis (eitrofija). Diezgan daudzveidīgu augāju veido samērā blīvas peldošās un plakanās glīvenes audzes, sīkā lēpe, upes kosa, sniegbaltā ūdensroze, elsis un mieturu daudzlape.
Šādi ezeri var rasties divējādi:
piesārņojot purva ezerus (distrofā ezerā ieplūst barības vielas, pieaug pirmprodukcija, tiek izjauktas dabiskās purva ezera augu un dzīvnieku sabiedrības);
eitrofam ezeram pamazām pārpurvojoties humīnvielu ieplūdes rezultātā (ūdens kļūst brūns, parādās distrofam ezeram raksturīga flora un fauna).
Igaunijas pētnieki atzinuši, ka trešā daļa no viņu ezeriem pieder tieši diseitrofajiem ezeriem un to skaits pēdējās desmitgadēs strauji pieaug. Latvijā trūkst plašu pētījumu, lai varētu novērtēt ezeru trofijas stāvokli, bet, iespējams, situācija varētu būt līdzīga. Par diseitrofiem ezeriem var saukt ezerus, kas ir līdzīgi Maltas ezeram, piemēram, Taurenes, Bānūžu, Sila un Piksteres ezerus. [13]
1.2. Eitrofi ezeri
Lielākā daļa Latvijas ezeru ir eitrofi ezeri. Tajos ir samērā daudz ūdenī izšķīdušo augiem izmantojamo barības vielu. Ar šīm vielām barojas aļģes un ūdensaugi, tādi kā ūdensrozes.
…
