Sausus mālus (sīki sasmalcinātus) ievieto traukā un aplej ar ūdeni. Mālus traukā ievieto vienādā slānī un ar stikla nūjiņu izveido vertikālus caurumus visā mālu slāņa biezumā, kas veicina vienmērīgāku un ātrāku ūdens iesūkšanos masā. Ūdeni uzlej 2-3 reizes. Ar ūdeni piesūcinātus mālus ar rokām jauc, kamēr tajos nav atsevišķu māla gabalu, iegūstot masu ar viscaur vienādu mitrumu. Salīdzināmus rezultātus var iegūt tikai tādā gadījumā, ja mālu masa rūpīgi sajaukta, samīcīta viendabīga un nesatur gaisa pūslīšus.
Sajauktos mālus apstrādā līdz normālai darba konsistencei. Masas normālu darba konsistenci nosaka pēc taustes: ja masa līp pie rokām, to plānā kārtā uzklāj uz ģipša plāksnes. Laiku pa laikam masu noņem no plāksnes un rūpīgi samīca. Ja mālu masa ir cieta, t.i. pakļaujas veidošanai ar lielām grūtībām, to nedaudz samitrina, t. i., pakāpeniski pievieno nedaudz ūdens.
Mālu masa ar normālu darba konsistenci ir labi veidojama un, ja to rullē, tad nelīp ne pie rokām, ne pie galda. Masa skaitās labi sagatavota, ja tās krāsa viscaur ir vienāda.
Iejaucamais ūdens – tas ir tāds ūdens daudzums, kāds nepieciešams, lai keramiskai masai piešķirtu normālu darba konsistenci. Iejaucamā ūdens daudzumu izsaka procentos no sausas mālu masas. Šī rādītāja skaitliskais lielums pieaug, palielinoties mālu dispersitātei, kā arī palielinoties mālvielu saturam.
Iejaucamā ūdens daudzumu ietekmē arī mālu minerālu daba, pie tam vislielākais iejaucamā ūdens daudzums vajadzīgs montmorilonītam. Iejaucamā ūdens daudzums raksturo optimālo masas mitrumu, kurš nodrošina veidošanas agregātu normālu darbu un izveidoto izstrādājumu kvalitāti.
No rūpīgi sagatavotas mālu masas ar normālkonsistenci 4-5 nelielus gabaliņus, kuru diametrs ir 10-15 mm, ievieto līdz konstantam svaram izžāvētā tīģelī. Tīģeli kopā ar masu nosver uz analītiskajiem svariem un ievieto žāvskapī. Žāvē 105-110 0C temperatūrā līdz konstantam svaram.…