Māls – nogulumiezis. Sastāv galvenokārt no māla minerāliem. Dominē daļiņas, kas mazākas par 0,001 mm. Samitrinoties kļūst plastisks, pēc apdedzināšanas iegūst akmens ciecību. Māla īpašības – plastiskums, uzbriešana, sarukums, absorbcijas spējas, ugunsizturība, saķepamība. Māla praktisko nozīmi nosaka minerālsastāvs, ķīmiskais, granulometriskais sastāvs. Māls ir >50% no kopīgā nogulumiežu apjoma. Mālu izmanto ugunsizturīgu materiālu, būvmateriālu, keramikas izstrādājumu ražošanai; urbšanas duļķēm, naftas produktu attīrīšnai; pārtikas, ķimiskajā, farmācijas, gumijas, papīra, plastmasu, parfimērijas, porcelāna un fajansa rūpniecībā. Liela praktiskā nozīme ir devona (Liepājas, Kupravas atradnes) un kvartāra mālam (Jelgavas māla baseins; Spartaka, Libertu, Kalnciema, Usmas, Nīcgales, Līvānu, Brocēnu māla atradnes).
Raksturojums
Kas ir māli?
Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 µm [1µm=1/1000mm=1/1000000m]) daļiņām. Māls veidojas sadēdot laukšpatiem un vizlām. Latvijā sastopamais māls galvenokārt ir veidojies sadēdot vizlām un mālu frakcija sastāv galvenokārt no hidrovizlu minerāliem. Māla rupjā frakcija parasti satur arī smiltis. Mālu minerāli satur daudz alumīnija oksīda, māls parasti satur arī dzelzs oksīdu, kas to nokrāso sarkanu vai brūnu. Ja dzelzs oksidācijas pakāpe ir +2 vai dzelzs ir ļoti maz, tad māls ir balts. Māli ir veidojušies dažādos ģeoloģiskajos periodos, un pēc tiem tos arī iedala.
Latviešu valodā dažādu mālu apzīmēšanai lieto dažādus vārdus – glūda, ģeoloģiski tā apzīmē ļoti treknus mālus; purvamāls, klintsmāls, smilšains, zvirgzdains, oļains, kaļķains māls.
Latvijā sastopamie māli un to atradnes:
Dažādu ģeoloģisko periodu mālu iegulas gan pēc izcelšanās un iegulu dziļuma, gan arī pēc sava sastāva, īpašībām un izmantošanas iespējām ir ļoti atšķirīgas. Viena ģeoloģiskā perioda nogulumu robežās šīs īpašību izmaiņas nav visai krasas, tādēļ apskatīsim mālu iegulu veidošanos un raksturosim to sastāvu, īpašības un izmantošnas iespējas pēc ģeoloģiskajiem periodiem, apvienojot tos četrās slāņkopās:
Kembrija, ordovika un silūra māli - (visvecākie māli), lielos daudzumos Latvijā tika atrasti Kurzemē;
Jūras laikmeta un traisa māli - sastopami nelielā daudzumā, parasti kopā ar akmeņoglēm. Viena neliela atradne ir Kurzemē. Tiem piemīt laba ugunsizturība. Nesatur dzelzs oksīdu.…
