Ekonomikas attīstība Latvijā ir cieši un neatraujami saistīta ar uzņēmējdarbības attīstību. Savukārt uzņēmējdarbība var attīstīties tikai uz tiesisku darījumu pamata.
Īsajā laika posmā pēc Civillikuma sākotnējās spēkā stāšanās (1938. - 1940. g.) nebija izdoti plašāka apjoma apcerējumi un komentāri Latvijas Civillikumam. Atjaunotā un ar 1992. g. 1. martu spēkā stājušos 1937. g. Civillikuma vienu no galvenajām daļām veido normas par tiesisku darījumu, par līgumu kā tādu, par pušu līgumiskajām tiesībām un pienākumiem dažādu tiesisku darījumu slēgšanas gadījumā, kā arī līgumu noslēgšanas kārtību un izpildi, atbildību tiesību pārkāpumu gadījumos. Latvijas Republikas Civillikuma Saistību tiesības ir galvenais likums, kas regulē šīs attiecības starp pusēm, kuras vēlas vai jau ir noslēgušas kādu darījumu.
Līgums ir viens no visvairāk izplatītajiem civilo tiesību un pienākumu rašanās pamatiem. Tas ir līgumslēdzēju personu gribas izpausmju kopsalikums, kā to rāda arī līguma latīniskais apzīmējums – Contractus (lat. Contrahere - savilkt kopā, noslēgt, nokārtot.).
Līgumi spēlē milzīgu lomu civiltiesībās.Par to liecina tas,ka katru dienu pasaulē tiek noslēgti simtiem miljonu dažādu līgumu.Līgumi ir paši izplatītākie juridiskie fakti.Par līgumu lielo nozīmi var runāt kaut vai tāpēc,ka visi civiltiesisko attiecību dalībnieki īsteno “dzīvi tiesībās”galvenokārt noslēdzot dažādus līgumus.Tā,fiziskas personas katru dienu noslēdz līgumus,uz kuriem pamatojoties viņiem pārdod preces,sniedz pakalpojumus,izpilda darbus u.t.t.Tā tas turpinās visu cilvēka mūžu – no dzimšanas līdz nāvei.Līgumattiecību tiesiska regulēšana ir viens no svarīgākajiem civiltiesību uzdevumiem.Sevišķu nozīmi iegūst apstāklis,lai šie līgumi būtu atbilstoši prasībām,kādas tās nosaka likums,lai līgumi būtu īsti un nebūtu pamats to spēkā esamību apstrīdēt…
