IEVADS
Par dabas katastrofām var uzskatīt visus tos dabā noritošos procesus, kas apdraud cilvēku dzīvību un iznīcina cilvēku radīto vidi. Neatkarīgi no katastrofu mēroga – globāla, reģionāla vai lokāla katastrofa – tās ir vienlīdz traģiskas cilvēkiem. Pēdējos 10 gados notikušas 568 lielas dabas katastrofas, kas prasījušas ap 50000 cilvēku dzīvības gadā un sagādājušas vidēji 60 mljrd. dolāru lielus materiālus zaudējumus gadā. Postošākās no katastrofām bija 3 spēcīgas vētras, 4 plūdi, 1 cunami un 2 spēcīgi cikloni, kas piemeklēja Bangladešu, izdzēšot tūkstošiem cilvēku dzīvību. Pasaulē ir reģioni, kurus dabas katastrofas piemeklē biežāk nekā citus. Tie ir seismiski aktīvie rajoni Klusā okeāna piekrastē, plūdu apdraudētās teritorijas lielo pasaules upju krastos, tropisko ciklonu ceļā esošie apgabali Klusā un Indijas okeāna ekvatoriālajā, subekvatoriālajā, tropu joslā un Karību jūras baseinā. Likumsakarīgi, ka dabas katastrofu postījumi lielāki ir valstīs ar zemāku attīstības līmeni, kur trūkst iespēju veikt efektīvus glābšanas darbus. Zinātnieki izrēķinājuši, ka cilvēku bojāejas iespējamība dabas katastrofu dēļ ekonomiski augsti attīstītās valstīs ir 1 no 1000000, ekonomiski vāji attīstītās valstīs ir 1 no 100000, bet nabadzīgajās valstīs – 1 no 10000. Postošās dabas katastrofas nav nekas pretdabisks, tie ir nenovēršami Zemes garozas kustības, atmosfēras cirkulācijas vai hidrosfēras procesi, tādēļ cilvēkiem jāiemācās gan tos paredzēt, gan dzīvot un darboties tā, lai katastrofu postījumi būtu pēc iespējas mazāki. Daudz bīstamākas ir cilvēku neapdomīgas vai nepareizas darbības dēļ radītas neatgriezeniskas pārmaiņas dabā. Pat ja cilvēki dzīvo mūsdienīgajā pasaulē, pastāv atkarība no apkārtējās vides. Ne tikai tāpēc, ka viņam vajaga ūdeni gaisu un barību, ar ko daba ir bagāta. Viņu mākslīgi celtās celtnes pakļauj dabu resursu izsīkumam, līdz ar to rodas jautājums par cilvēces turpmāko eksistenci. Daba, pateicoties tās apstākļu maiņām, priekš cilvēces var būt gan labvēlīga gan nelabvēlīga, kā iemesls ir pašu cilvēku darbība. Jo vairāk cilvēce zinās par savas pagātnes kļūdām, jo vieglāk būs no tām izvairīties nākotnē. Ieskatoties vēsturē pārliecināmies, ka daudzu cilvēces nelaimju pamatā bijušas dabas stihijas, zemestrīces, plūdi, sausums, ugunsgrēki utt. Nelabvēlīgās dabas katastrofas pagātnē uz cilvēci iedarbojās vēl lielākā mērā nekā šodien. Tā nav nejaušība, jo tad cilvēcei bija mazāka pieredze un tehniskās iespējas cīņā ar tām. Stihiskās dabas katastrofas izraisīja cilvēku bojā eju, pie pilnīgas vai daļējas, ciematu un pilsētu nopostīšanu. Mūsdienās dzīvojošo interesēs ir izzināt šīs likumsakarības, lai cīnītos ar šīm dabas stihijām un rastu iespēju izdzīvot tajās. Šajā referātā tiks apskatīta daļa no lielākajām dabas un cilvēku katastrofām, kas nesušas lielākos zaudējumus cilvēcei.
…
