Cilvēku fotogrāfijas parasti izpelnās lielāku skatītāju atsaucību nekā pārējās fotogrāfijas. Labi fotoportreti rāda ne vien to, kā izskatās fotogrāfijās redzamie cilvēki, bet tie ir arī vizuālās biogrāfijas, kas rada fotoportretam pozējušā cilvēka raksturu un atklāj viņa personības unikalitāti. Viena cilvēka personību var parādīt tik dažādi vien nomainot fotogrāfijas leņķi, pietuvinot cilvēka acis vai tieši otrādi – parādot to visā augumā ar viņam piemītošos stāju. Tieši iemūžinot cilvēku, var parādīt ne tikai dzīvību, bet arī laiku, kurā attēlotais dzīvo. Lai gan daudzi apgalvo, ka skaistākās fotogrāfijas ir dabas ainavas, nekas nav pielīdzināms cilvēka emocijām fotogrāfijas, acu skatieniem, mirdzumam tajās.
Portreta vieta žanra hierarhijā nav viennozīmīga. Lai gan pēc Dieva tēla un līdzības radīto cilvēku attēlo portretos un nozīmības ziņā tam vajadzētu būt otrajā vietā aiz vēsturiskā žanra attēliem, vairums uzskata, ka tas nav ar neko ievērojams un nav pelnījis būt augsti novērtēts. Par laimi, tas netraucēja žanram ievērojami attīstīties un uzplaukt līdz mūsdienām, kā vienam no populārākajiem žanriem ne tikai glezniecībā un tēlniecībā, bet arī fotomākslā. …