Kursa darba mērķis ir noskaidrot mākslas terapijas metožu pielietojuma teorētiskos aspektus.
Pastāv vairāki mākslas terapijas virzieni, no kuriem katrs piedāvā atšķirīgas metodes cilvēkiem krīzes situācijā. Darbā tiek sniegts ieskats mākslas terapijas vēsturē, atspoguļojot mākslas un terapijas sintēzi, kuras rezultātā izveidojās šī disciplīna. Aplūkojot mākslas terapijas vēsturi, ir redzams, ka mākslas terapijas pielietojuma atšķirības izriet no terapeita profesionālās izcelsmes, proti, vai viņš pārstāv apkalpojošās specialitātes vai mākslas nozari un, no tās teorētiskās orientācijas, kuru speciālists pielieto savā darbībā. Tādejādi darbā tiek analizēts mākslas terapijas mākslas novirziens un mākslas terapijas terapeitiskais novirziens pēc terapeita profesionālās izcelsmes un galvenie mākslas terapijas virzieni pēc terapeita teorētiskās orientācijas - psihoanalītiskais, analītiskais, eksistenciālais, fenomenoloģiskais, geštaltpsiholoģijas un psihokibernētiskais mākslas terapijas novirziens.
Mākslas terapijas mākslas novirziens, kura ievērojamākā pārstāve ir E. Krēmere (E. Kramer), ļauj sasniegt iekšēju harmoniju caur mākslas darba estētisku izpratni, pretēji mākslas terapijas terapeitiskajam novirzienam, kuras priekšgalā ir M. Naumburga (M. Naumburg), un, kas akcentē mākslas darba radīšanas procesa dziedniecisko nozīmi. Psihoanalītiskais mākslas terapijas novirziens par galveno mākslas terapijas uzdevumu uzskata sublimāciju un emociju atbrīvošanu, bet analītiskās psiholoģijas novirziens tiecas uz visu cilvēka potenču izmantošanu, kā arī arhetipu pielietošanu dziednieciskos nolūkos. Eksistenciālais novirziens mākslas terapiju lieto eksistenciālo jautājumu izpratnei, fenomenoloģiskais mākslas terapijas virziens ļauj cilvēkam savu darbu aplūkot kā fenomenu, bet geštaltpsiholoģijas novirziens ir vērsts uz tagadni, ļaujot apzināties sevi kā veselu personību. Visbeidzot, visi iepriekš minētie mākslas terapijas novirzieni ir ietekmējuši psihokibernētisko mākslas terapijas virzienu, kas piedāvā visplašāko terapeitisko risinājumu cilvēkiem krīzē. …