Šis nav pirmais praktiskais darbs, kurā es rakstu par mākslas terapiju un tās nozīmi psiholoģiskajā konsultēšanā. Man jāatzīst, ka es nebiju līdz šim iedziļinājusies mākslas terapijas nozīmei konsultēšanā. Pēc manām domām šī psihoterapijas tehnika, kura sākumā bija maz pazīstama nav izsmēlusi savas iespējas.
Māksla pati par sevi ir terapeitiska, jo radot mākslas darbu cilvēks iedziļinās pats sevī un iedziļinoties atpazīst dažādas problēmas un neatrisinātas situācijas. Kā jau mēs zinām, atpazīšana jau ir solis uz izdziedēšanos, bet ar to viss nebeidzās. Mākslas veids paņem cilvēka daļu tā pārdzīvojumus un problēmas.
Tieši šā iemesla dēļ mākslas terapijas metodes ir dažādas, gandrīz tik daudz cik daudz ir mākslas veidi, tik daudz ir arī terapijas veidi: ir mūzikas terapija, dejas terapija, gleznošanas un es domāju, ka tas noteikti nav viss.
Seminārā „Posttraumatiskais sindroms: diagnostika, klīnika, psihokorekcijas darbs un psihoterapija” es iepazinos ar mākslas terapijas metodi praktiski un jāsaka, ka tā nelielā pieredze, ko es guvu vedina mani iz domām par šīs terapijas vai tikai tehnikas efektivitāti.
Tāpēc es dziļāk izpētu šo terapijas veidu un iepazīstos ar tā veidiem, kuri ir balstīti uz psiholoģiskajiem novirzieniem.
Mans darba mērķis ir:
izanalizēt literatūras avotus par mākslas terapiju bērnu un pieaugušo konsultēšanā, kā arī sniegt secinājumus.
Uzdevumi:
1) teorētiski analizēt literatūras avotus par mākslas terapiju bērnu un pieaugušo konsultēšanā;
2) pamatojoties uz teorētiskās analīzes laikā gūto informāciju sniegt secinājumus.
Konsultēšana – uztveramā vai iedomātā objekta izveidošana (modelēšana). Parasti konsultēšana ir gandrīz katras radošas darbības posms, kas paredz visu uzdevumu risināšanai nepieciešamo elementu savienošanu attiecīgā kārtībā. 1
Psiholoģiskā konsultēšana – virkne zināšanu, kas satur sistēmisku procesa aprakstu psiholoģiskās palīdzības sniegšanā – konsultēšana.2
Psiholoģiskā konsultēšana cenšas atbildēt uz pieciem pamata jautājumiem:
1)kāda ir procesa jēga, kas rodas starp cilvēku, kurš ir nokļuvis grūtā situācijā un griežas pēc palīdzības – klientu, un palīdzības sniedzošo cilvēku – konsultantu;
2)kādām ir jābūt konsultanta personības iezīmēm, ievirzēm, zināšanām un prasmēm;
3) kādas rezerves, iekšējie spēki var būt aktualizēti konsultācijas laikā;
4) kādus īpatnības uzliek uz konsultēšanas procesu klienta dzīves situācija, kurā viņš ir nokļuvis;
5) kādi ir paņēmieni un tehnika, kurus pazināti var izmantot konsultants palīdzības sniegšanas laikā.…
